Stoveman Stoveman 13 User manual

1. ÜLDIST
Stoveman tootevalikus on erinevaid modikatsioone saunakeristest. Tarbija võib
valida ümara või kandilise väliskujuga ahjude vahel. Ahi võib olla kuumuskindlast
klaasist või metallist (M) ukseplaadiga . Ahi võib olla kütmisega leiliruumist või
pikendatud koldega (LS) kütmiseks teisest ruumist.
Soetatava saunaahju tüübi toimivusdeklaratsioon on juhendi lisa.
Keris tuleb valida leiliruumi jaoks sobiva võimsusega. Leiliruumi kubatuuri vahemik,
kuhu vastav keris on sobilik, on esitatud kerise tehnilistes andmetes.
Õige võimsusega kerise valimisel on oluline teada, et soojustamata seina- ja laepinnad
(näiteks tellis-, klaas, kivi- ja betoonpinnad) suurendavad keriselt nõutavat võimsust.
Sobiva kerise valimisel võib aidata teid müüja või meie tehase esindaja, samuti on
meie kodulehel www.stoveman.ee rakendus kerise valimiseks
http://www.stoveman.ee/kerise-valimine/
1.1. Kerise osad (vaata joonist 1).
1 - Kerisekivid (ei kuulu komplekti)
2 - terasvõrk
3 - puhastusluuk
4 - koldegaaside väljund korstnatoruga ühendamiseks
5 - korpus
6 - kolde uks
7 - klaasist ukseplaat (võib olla ka metallist)
8 - tuhasahtel
9 - koldekambri pikendus seinast läbiviiguks (LS mudelid)
10 - kolderest
Tüüp Stoveman 13
Mudelid 13R; 13R-M; 13; 13-M; 13R-LS; 13R-M-LS; 13-M-LS; 13-LS
Küttevõimsus leiliruumis 15,4 kW
Leiliruumi kubatuur 6 m³-13m³
Küttematerjal Puuhalud pikkusega kuni 30 cm
Küttekogus 3,6kg+2,3kg+2,3kg
Tõmbe vajalik suurus 12 Pa
Korstna nõutav temperatuuriklass T600
Kerisega ühendatava korstnatoru siseläbimõõt 115mm
Minimaalsed kaugused süttivate materjalideni:
külgedel
kivide pinnalt laeni
tagant
eest (kolde uksest)
190mm
1140mm
250 mm
900 mm
Süsinikdioksiidi heide 13% O2- sisalduse korral 0,59%
Efektiivsus 67%
Koldest väljuva suitsugaasi temperatuur 430 °C
Kaal ilma kerisekivideta 52kg / LS 63kg
Kerisekivide kaal 90kg-110kg
Kerisekivide läbimõõt 10cm-15cm
Minimaalne ventilatsiooniavade ristlõige 7850 mm²
Korstnalõõri minimaalne ristlõige 10200mm²
Kolde seinte ja lae paksus 5mm
Tuhaluugi avatus pärast sissekütmist kuni 10mm
Tekkiv suitsugaaside mass 13,3 g/s
Tabel 1. Kerise tehnilised andmed
SAUNAAHJU PAIGALDUS- JA KASUTUSJUHEND
Joonis 1. Kerise osad
EE

2. Juhised kerise paigaldamiseks
2.1. Enne paigaldamist
Kerise esimene kütmine on soovitav teha enne paigaldamist ilma kerise-
kivideta väljas, kuna keriste väliskesta kuumuskindel värv saavutab oma
lõpliku kõvaduse alles peale kütmist ja võib eraldada ebameeldivat lõhna.
Seniks tuleb vältida kerise metallosade kriimustamist. Vajadusel ühendage
kerise suitsu väljaviigule tõmbe saavutamiseks suitsutoru.
Enne kerise paigaldamist veenduge kõigi ohutuskauguste nõudmiste täitmises.
Nõuetega ettenähtud vahemikes kerise ümber ei tohi asuda elektriseadmeid,
kaableid ega tuleohtlikke materjale. Paigaldusel tuleb arvestada ka korstnatoru
ohutusnõuetega!
• Kerise paigaldamisel tuleb järgida kõiki vastavaid kohalikke ja Euroopa Lii-
dus kehtivaid norme ja standardeid. Keris sobib kasutamiseks mitme kolde
ühise suitsulõõri korral, kui on tagatud kerise toimimiseks vajalikud nõuded.
Ühislõõriga korsten peab olema projekteeritud ja ehitatud arvestades kõikide
ühislõõriga ühendatud kütteseadmete tehnilisi tingimusi ja võimalikku üheaeg-
set toimimist.
• Tuleohutuseeskirjade kohta saab täpsemat teavet kohalikelt tuleohutuse eest
vastutavate ja vastavat järelvalvet teostavate ametite esindajatelt.
• Keris tuleb paigaldada selliselt, et oleks tagatud juurdepääsud ahju suitsutoru
ja korstna lõõri puhastamiseks.
2.2. Leiliruumi ventilatsioon
Leiliruumi ventilatsioon on võimalik välja ehitada loomulikuna või mehaanilise
sundventilatsioonina.
Loomuliku ventilatsiooni puhul on võimalikud kaks varianti:
1) Värske õhu sisselaskeava asub kerise juures põranda lähedal ja selle
väljavool kerisest võimalikult kaugel lae lähedal.
2) Värske õhu sisselaskeava asub kerise kohal ca 500 mm kõrgusel kerisekivi-
de ülemisest pinnast ning väljalaskeavad asuvad kerisest võimalikult kaugel
selliselt, et põhiline väljavooluava on põrandast 50-100mm kõrgemal ning re-
guleerimiseks vajalik ava samast kanalist väljavõttena lae all.
Sisselaskeva(de)le paigaldatavad võred peavad olema sellised, et need ei
tõkesta vajalikul hulgal õhu voolamist.
Mehaanilise sundventilatsiooni puhul kasutatavad ventilaatorid võivad tekitada
probleeme.
Sundventilatsiooni ehitamisel tuleb see projekteerida ja teostada vastavat kvali-
katsiooni omavatel spetsialistidel.
2.3. Põranda kaitsmine (vaata joonist 2)
NB! Stoveman kerist sobib paigaldada ainult mittesüttivast kuumust talu-
vast materjalist põrandale või vastavale kaitsealusele.
A. Plaatideta betoonpõrand.
Kui betoonikiht on vähemalt 60 mm paks, siis võib kerise ilma täiendavate ohutu-
sabinõudeta otse betoonile asetada. Kontrollige, et kerise alla jäävas betoonis ei
oleks elektrikaableid ega veetorusid.
B. Plaatpõrand ja tuleohtlikust materjalist põrand.
Plaadisegud ja mördid ning plaatide all kasutatavad veekindlad materjalid ei talu
kerise soojuskiirgust. Kaitske põrandat kivist või soojusisolatsiooniga metallist
plaadiga. Kui põrand kerise ees on süttivast materjalist, tuleb paigalda mittesüttiv
põrandakaitse.
Põrand, millele keris paigutatakse peab taluma kerise jalgade poolt tekitatavat
survet koos kivide ja korstnaga. Kui olemasolev põrand ei pea kerise raskusele
vastu, tuleb kasutusele võtta abimeetmed - näiteks koormust jaotav plaat.
2.4. Ohutuskaugused süttivate materjalideni (vaata joonis 3)
Ohutuskaugused kehtivad kerisekividega täidetud kerise puhul.
- Lagi Minimaalne ohutuskaugus kerisekivide pinnast laeni on 1140mm.
- Süttivatest materjalidest valmistatud seinad, pingid, uksed, piirded ja
saunalava.
Minimaalne ohutuskaugus tuleohtlike materjalideni on:
• külgedel 190 mm;
• taga 250 mm;
• ees (kolde uksest) 900 mm
- Kiviseinad (KS).Kerise ja külgseinte vahele on soovitav jätta vähemalt 50 mm
õhuvahe eeldusel, et on olemas õhuringlus kerise ette ja ühele küljele.
2.5. Kerise ühendamine suitsulõõriga
Stoveman keristel asub koldegaaside väljund kolde laes. Kerise ühendamine
suitsulõõriga toimub nõuetele vastava (temperatuuriklass T600) toruliitmikuga,
mille sisemine läbimõõt on vähemalt 115(+2)mm.. Suitsulõõriga ühenduse
koostamisel on oluline jälgida, et korstna väljumisava suunas poleks ühendus
üheski lõigus langeva nurga all vältimaks koldegaaside liikumist takistavate
paunade tekkimist.
- Asetage ühendusliitmik kerise koldegaaside väljundile ja veenduge, et liitmik
tihedalt kohale asetuks.
- Koostage ühendus tulekindla lõõri avani.
- Lükake keris kohale.
NB! Ärge takistage tõmmet lõõris lükates liitmiku toruotsa liiga sügavale lõõri.
Vajadusel lühendage ühenduse sobivat toruosa.
-Tihendage ühendustoru ja tulekindla lõõri ühendus, näiteks tulekindla
mineraalvillaga. Veenduge kogu suitsukäigu ühenduse tiheduses. Vajadusel
lisage tulekindlat mineraalvilla.
Ühendus kerise ja korstnalõõri vahel peab olema kontrollitud vastava
pädevusega isiku poolt.
2.6. Teisest ruumist köetava kerise paigaldamine
(Vaata joonist 4)
Keris paigaldatakse betoon- või telliskiviseinas olevasse avausse. Avause
soovitavad mõõtmed on:
Kõrgus H 445 mm
Laius L 260 mm
Paksus/Sügavus P 140 mm
Kui põrand koldeukse ees on süttivast materjalist, tuleb paigaldada
põrandakaitse.
3. Juhised kerise kasutamiseks
Lugege hoolikalt läbi kasutusjuhised.
3.1. Hoiatused
• Inimkeha otsene kokkupuude ülesköetud kerise kivide või muude osadega
on kahjulik selle inimese tervisele.
• Ärge kunagi visake leili, kui keegi viibib kerise vahetus läheduses, sest kuum
aur võib temale põletushaavu tekitada.
• Ärge kasutage leili viskamiseks merevett.
3.2. Kerise kasutamiseks ettevalmistamine
Loodetavasti on võimalik teha esmane kütmine õues vastavalt punktile 2.1. Kui
kerist ei ole võimalik õues kütta, tuleb juba paigaldatud kerise esmane kütmine
läbi viia hästi ventileeritavas leiliruumis. Sellisel juhul tekib leiliruumi esialgselt
värvi kinnipõlemisest ohtralt suitsu. Kerist tuleb kütta poole küttekogusega kuni
värv kolde väliskestal täielikult matistub ning ei eralda enam suitsu.
3.3. Küttematerjal
Kerise kütmiseks on sobivad kuivad puuhalud, mille niiskussisaldus on alla
16%. Puidu niiskusel on suur mõju põlemise puhtusele ning kerise kasutegurile.
Erinevat tüüpi puidu kütteväärtus on erinev. Tuld võite alustada kasetohu, kuiva
ajalaehe või selleks ettenähtud tahke süütematerjaliga (näiteks kuivpiiritus).
Kerist ei tohi kütta järgmiste materjalidega:
- kõrge põlemistemperatuuriga materjalid (nagu näiteks puitlaastplaat, plastmass,
süsi, brikett, puidugraanulid jms);
- värvitud või impregneeritud puit;
- jäätmed (nagu näiteks kile, tekstiilid, nahk, kumm, ühekordselt kasutatavad
mähkmed;
- aiajäätmed (nagu näiteks hein, lehed);
- vedelkütused ja nendega ülevalatud materjalid.
3.4. Kerisekivid
Kõige sobivam kerisekivide läbimõõt on 10–15 cm. Kerisekividena on soovitav
kasutada ainult spetsiaalselt selleks otstarbeks mõeldud kive. Enne kivide
ladumist kerisele tuleb kividelt pesta tolm.
Kerisekivide ladumine:
1. Kasutage kerisekive, mis sobivad terasvõrgu ja kerise korpuse vahele.
2. Asetage kivid ühtlase kihina kerise korpuse ja terasvõrgu vahele selliselt, et
kerise korpus saab kaetud. Kividega katmata kerise korpuse otsene soojuskiirgus

Joonis 3. Ohutuskaugused
võib põhjustada ümbritsevate esemete kuumenemise ohtlikele temperatuuridele isegi
väljaspool ohutuskaugusi.
3. Täitke võrgu ülemine osa ja korpuse laepealne kividega. Ärge laduge kõrget kivikuhja
kerise peale. Veenduge, et pärast kõigi kivide asetamist ei saa ükski kivi keriselt maha
veereda.
3.5. Kerise kütmine
Enne kerise kütmist veenduge, et saunas ega kerise ohutuskaugustest lähemal ei
asuks sinna mittekuuluvaid esemeid.
1. Tühjendage tuhasahtel.
2. Veenduge, et põlemis-ja ventilatsiooniõhu juurdepääs pole takistatud.
3. Asetage suuremad puuhalud koldesse allapoole ja väiksemad üles jättes nende vahele
piisavalt ruumi põlemisõhu voolamiseks. Kasutage küttepuid läbimõõduga 8–12 cm (võta
arvesse puude hulka süütamisel, vaata tabel 1).
LS-kerised:
Asetage küttepuud kolde tagaosas asuvale restile. Vältige küttepuude põletamist koldekambri
pikenduses. Ärge kasutage liigse pikkusega küttepuid isegi siis, kui need mahuvad koldesse
(vaata joonist 5).
4. Soovitav on, et kerise igakordne algne küttekogus (tulehakatus) sisaldab väiksemamõõdulist
ja kergemini süttivat materjali ning on seetõttu õhulisem ja kergem võrreldes normkogusega.
Eriti oluline on seda silmas pidada kehvadest ilmastikutingimustest tuleneva madala tõmbe
puhul, kus soovitav algne küttekogus on 1/3 normist (tabel 1) 3-5 cm läbimõõduga halgudega.
Asetage tulehakatus küttepuude peale. Tule süütamisel küttepuude peal eraldub vähem
heitgaase ja põlemine on kvaliteetsem.
5. Süüdake tulehakatus ja sulgege uks. NB! Keris ei ole ettenähtud kasutamiseks lahtise
uksega. Uks võib olla avatud süütamise, kütuse lisamise ja põlemisjääkide eemaldamise ajal,
muul ajal peab uks olema suletud. Tõmbe reguleerimine toimub tuhasahtli asendi (avatuse)
muutmise teel.
NB! Käepidemed kuumenevad kerise kütmisel. Kasutage ukse ja tuhasahtli avamisel
ning sulgemisel komplektis olevat käe kuumakaitset. Süütamiseks on soovitav hoida
tuhakasti kuni 40mm avatud asendis. Materjali põlema hakkamisel tuleb tuhakasti sahtel viia
asendisse, kus vahemaa sahtli esikülje ja kolde seina vahel on sõltuvalt tõmbest 3mm-10 mm.
- Kütmisel liiga tugevat tõmmet kasutades on oht, et koldes lõpuni põlemata osad võivad
sattuda välisõhku ning põhjustada tulekahju ohtu ja keskkonna saastamist, samuti võib liiga
intensiivsel põlemisel tekkida oht kerise ülekütmiseks.
- Kui leiliruum on piisavalt kuumaks köetud ja on aeg sauna minna, siis võib leegi
intensiivsuse vähendamiseks ja puude säästmiseks tuhasahtli sulgeda.
6. Vajadusel lisage süte kustuma hakkamisel põlemiskambrisse veel küttepuid läbimõõduga
12–15 cm. (võta arvesse kogust halgude lisamisel, vaata tabel 1)
NB! Pikaajaline intensiivne kütmine suurendab tulekahju tekkimise riski.
Liigne kütmine ehk ülekütmine (näiteks mitu täiskogust järjest) põhjustab kerise ja korstna
ülekuumenemise. Ülekuumenemine lühendab kerise eluiga ja võib põhjustada tulekahju.
Võtke arvesse, et leiliruumi temperatuur üle 100 °C võib olla nii saunale kui ka
saunakasutajate tervisele ohtlikud. Laske vajadusel kerisel, korstnal ja saunaruumil jahtuda.
3.6. Leiliviskamise vesi
Leili viskamiseks tuleb kasutada ainult puhast magedat vett. Vesi peab olema piisavalt
kvaliteetne, sest soola, lupja, rauda, huumust ja happelisi ühendeid sisaldava vee toimel
võib keris enneaegselt roostetama hakata. Eriti kiiresti tekib roostetamine merevee toimel.
NB! Kerisele ei tohi visata merevett!
Leili viskamiseks on sobiv vesi, mille:
• huumusesisaldus <12 mg/liitris;
• rauasisaldus <0,2 mg/liitris;
• kaltsiumisisaldus <100 mg/liitris;
• mangaanisisaldus <0,05 mg/liitris;.
Visake leilivett kerisekividele ja võimalusel vältige vee sattumist kolde ja korstna
metallosadele.
Joonis 4.
Joonis 5.
Joonis 2. Põranda
kaitsmine

3.7. Hooldamine
NB! Kerise muutmine ilma tootjaga kooskõlastamata on keelatud.
Keris
- Kerise tuhasahtel tuleb puhastada enne igat kütmist, kuna selle kaudu käib
tõmbe reguleerimine ning põlemiseks vajalik õhk saab tuharesti piisavalt
jahutada, mistõttu resti kasutusaeg pikeneb.
- Kerise suitsukanalitesse kogunevad nõgi ja tuhk, mida tuleb perioodiliselt
puhastusluugi ja kolde kaudu eemaldada.
- Temperatuurikõikumiste mõjul kerisekivid kasutamisel lagunevad . Seepärast
on soovitav neid vähemalt kord aastas – kui sauna kasutatakse väga sageli,
siis isegi sagedamini – ümber tõsta. Ühtlasi tuleb keriselt eemaldada kõik
kivitükid ning asendada murenenud kivid uutega.
- Perioodiliselt, vähemalt kerise iga 20 kütmiskorra järel, tuleb puhastada kolde
küttepinnad.
Korsten
- Korstent ja ühendustorusid tuleks puhastada regulaarselt vähemalt kord
aastas ja kindlasti iga kord, kui kerist ei ole pikemat aega (kolm kuud ja enam)
kasutatud.
- Mittetäielikust põlemisest tekkiv ja korstna mitteregulaarsel puhastamisel
kogunev tahm võib korstnas süttida. Korstna tahmapõlengu korral tuleb
toimida järgnevalt:
1. Sulge tuhaluuk, kerise uks ja siiber (kui siiber on paigaldatud).
2. Võta ühendust kohaliku Päästeametiga.
3. Ära kustuta põlengut veega.
4. Peale tahmapõlengut peab korstnapühkija nii kerise, kerise ja korstnalõõri
ühendustorustiku kui ka korstna üle kontrollima.
3.8. Võimalikud probleemid ja nende lahendamine
Suitsutorus puudub tõmme. Suits tuleb sauna.
• Suitsutoru ühendustes on lekked. Otsige lekkivad ühendused ja tihendage
need.
• Tellistest suitsutoru on külm ja loomulik tõmme ebapiisav. Alustage süütamist
väiksema, ja kiirema tulehakatisega, võimalusel ehitage korsten pikemaks.
• Ruumis on tõmbeventilaatori või muu seadme tõttu alarõhk. Kindlustage
kompenseerimiseks piisav õhuhulk.
• Korraga kasutatakse mitut tulekollet. Viige ehitus vastavusse nõuetega.
• Tuhasahtel on täis. Tühjendage tuhasahtel.
• Kerise suitsukanalid on ummistunud . Puhastage kerise suitsukanalid.
• Suitsutoru on paigaldatud liiga sügavale korstnalõõri sisse. Paigaldage
suitsutoru õigesti .
Saun ei soojene.
• Saun on kerise küttevõimsuse jaoks liiga suur (p 1.).
• Saunal on suur isoleerimata seinapind. Laske kontrollida üle ehituse kvaliteet
ja viige vastavusse nõuetega.
• Küttematerjal on niiske või selle kvaliteet on muul viisil madal (p 3.3.)
• Suitsutorus puudub vajalik tõmme. Laske kontrollida kogu suitsutoru ehituse
vastavust nõuetele.
• Kerise suitsukanalid on ummistunud (p 3.7.).
Kerisekivid ei kuumene.
• Kerise küttevõimsus on saunaruumi jaoks liiga suur (p 1.).
• Suitsutorus puudub vajalik tõmme. Laske kontrollida kogu suitsutoru ehituse
vastavust nõuetele.
• Põlemismaterjal on niiske või selle kvaliteet on muul viisil madal (p 3.3.).
• Kerise suitsukanalid on ummistunud ( p 3.7.).
• Kontrollige kivide asetust (p 3.4.). Eemaldage kiviruumist väikesed kivitükid ja
kivid läbimõõduga alla 10 cm. Asendage murenenud kivid uute kahjustamata
kividega.
Kerisest eraldub lõhnasid.
• Vaata p 2.1. ja p 3.2.
• Kerisekividele on sattunud ained, mis kuumenemisel eritavad lõhnasid.
Puhastage või asendage määrdunud kerisekivid.
• Kuum keris võib võimendada õhuga segunenud lõhnasid, mida siiski ei põhjusta
saun ega keris. Näited: värv, liim, õli, maitseained,. Leidke ja eemaldage lõhna
allikas.
4. Garantiitingimused
Saunaahjudele kehtib tootjapoolne garantii 24 kuud alates ostu-kuupäevast
ostutšeki alusel.
Garantii kehtib tootmisvigadest tingitud puuduste osas. Garantii ei kehti kerise
kasutamisel temperatuuri ja leilivee koosmõjust tingitud:
• metalli deformatsioonile,
• pinnakattele,
• ukseklaasile.
Pretensioon puuduse kirjeldusega tuleb saata e-kirjaga e-aadressile
[email protected] või paberkandjal aadressile AS Eesti Vanglatööstus, Kalmistu
tee 22, Tallinn, Estonia,.
Pretensioonis tuleb kirjeldada puudus ja märkida kerise seerianumber. Kerise
seerianumber asub võrgu alumisel äärisel koldeuksest paremal ja/või kolde
laeplaadi peal. Pretensioonile tuleb lisada fotod kohast, kus puudus ilmneb ning
koopiad kerise ostudokumentidest.
Tootja:
AS Eesti Vanglatööstus
Kalmistu tee 22
11216 TALLINN, EESTI
Tel.: +372 677 6700
Fax: +372 677 6701
www.stoweman.ee

SAUNA HEATER INSTALLATION AND OPERATING MANUAL
1. GENERAL
Stoveman product range includes various modications of sauna heaters. You
can choose between round and angular shaped stoves. The heater may have a
door panel made of heat-resistant glass or metal (M). The heater can be heated
directly from the hot room or have an extended re chamber (LS) to be heated
from another room.
Declaration of performance for the purchased sauna heater type is annexed
to the manual.
Choose the heater with suitable heating output for your sauna room. Sauna
room’s suitable cubage for this heater is given in the specications.
When choosing a suitable heater it is important to know that uninsulated wall and
ceiling surfaces (such as brick, glass, stone and concrete surfaces) increase the
required output of the heater.
Our sales assistant or a representative of our factory can assist you at choosing
a suitable heater or you can use a special application for choosing the heater on
our website www.stoveman.ee http://www.stoveman.ee/kerise-valimine/
1.1. Heater components (See Fig. 1)
1 - Heater stones (not included in the supply)
2 - Steel mesh
3 - Cleaning hatch
4 - Flue gas outlet to be connected with chimney pipe
5 - Heater casing
6 - Fire chamber door
7 - Glass panel door (optional metal door)
8 - Ash drawer
9 - Fire chamber extension for wall penetration (LS models)
10 - Fire grate
Type Stoveman 13
Models 13R; 13R-M; 13; 13-M; 13R-LS; 13R-M-LS; 13-M-LS; 13-LS
Heating output in the sauna room 15.4 kW
Sauna room cubage 6-13 m³
Fuel Wood logs up to 30 cm in length
Refuelling loads 3.6 kg+2.3 kg+2.3 kg
Minimum required draft 12 Pa
Required temperature class of chimney T600
Inner diameter of a chimney pipe to be connected to the heater 115 mm
Safety distance to combustible materials:
sides
ceiling
back
front (from the furnace door)
190 mm
1140 mm
250 mm
900 mm
Carbon dioxide emissions at 13% O2 content 0.59%
Total efciency 67%
Flue gas temperature 430 °C
Weight without sauna stones 52 kg / LS 63 kg
Weight of sauna stones 90–110 kg
Diameter of sauna stones 10–15 cm
Minimum cross-section of ventilation openings 7850 mm²
Minimum cross-section of smoke ue 10,200 mm²
Thickness of furnace walls and ceiling 5 mm
Opening of the ash drawer after igniting the stove up to 10 mm
Mass of generated ue gas 13.3 g/s
Table 1. Heater specications
Figure 1. Heater components
EN

2. Installation instructions
2.1. Before installation
We recommend performing the rst heating outside without heater stones
before installing the heater, because the nal curing of the external heat-
resistant paint of sauna heaters is completed only after heating and the
curing process may give off an unpleasant burning smell. Before that avoid
scratching the metal parts of the heater. If necessary, connect a smoke pipe
to the ue outlet of the heater to get draft.
Before installation, make sure that all requirements of safety distances are met.
There should be no electrical devices, wires or combustible materials around the
heater in the distances as provided by the requirements. During installation, also
chimney pipe safety requirements must be followed.
• Installation of the sauna heater must comply with all respective applicable
national and EU regulations and standards. The heater is also suitable for use
in case when several re chambers have a joint ue pipe, provided that all
requirements necessary for the operation of the heater are met. The chimney
with joint ue pipe must be designed and built in compliance with technical
requirements of all heating appliances connected to the joint ue and taking
into account their possible simultaneous operation.
• Please ask for further information on the re safety rules from local re safety
ofcials and representatives of relevant supervising authorities.
• The heater must be installed in such a way that ensures an access to the
heater ue pipe and chimney ue for cleaning.
2.2. Sauna room ventilation
Sauna room ventilation can be designed and built as a natural or mechanically
forced ventilation.
Natural ventilation can be designed in two ways:
1) Fresh air inlet is located near the heater close to the oor and its outow as
far as possible from the heater, near the ceiling.
2) Fresh air inlet is located above the heater approximately 500 mm above the
upper surface of the stones, and the outlets are located as far away from
the heater as possible so that the core outlet is placed 50-100 mm higher
from the oor and the opening required for adjusting comes from the same
channel drawn out under the ceiling.
The grilles installed on the inlet(s) should not impede the necessary amount of
air ow.
Mechanical (forced) ventilation fans may cause problems.
Forced ventilation systems may only be designed and built by qualied
specialists.
2.3. Protecting the oor (See Fig. 2)
N.B. Stoveman heater must be installed onto a oor made of non-ammable
material or on a special protective base.
A. Concrete oor without tiles.
If the concrete layer is at least 60 mm thick, the heater can be installed directly on
the concrete, without applying any additional special precautions. Make sure that
there are no electrical cables or water pipes in the concrete beneath the heater.
B. Tile oor and oor made of combustible material.
Tile adhesives and mortars, as well as waterproong materials used under tiles
do not tolerate heat radiation coming from the heater. Protect the oor with a
plate made of stone or insulated metal. If the oor in front of the heater is made
of combustible material, a oor protection of non-combustible material must be
installed.
The oor under the heater must be able to withstand the pressure generated
by the legs of the heater with stones and chimney. If the existing oor cannot
withstand the weight of the heater, additional measures must be applied - for
example, using a load distributing plate.
2.4. Safety distances to ammable materials (See Fig. 3)
Safety distances apply for a heater lled with heater stones.
- Ceiling. The minimum safe distance from the surface of heater stones to the
ceiling is 1140 mm.
- Walls, benches, doors, partitions, and sauna stand made of ammable
materials.
The minimum safe distances to ammable materials are:
• sides 190 mm;
• back 250 mm;
• front (from the re chamber door) 900 mm.
- Stone walls (SW). Between the side walls and the heater we recommend
leaving at least 50 mm wide air gap, provided that air can circulate to the front
and one side of the heater.
2.5. Connecting the heater to the smoke ue
Stoveman heaters have the ue gases outlet on top of the re chamber. The
heater will be connected to the smoke ue with proper (temperature class T600)
pipe tting with inner diameter of at least 115 (+2) mm. When performing the
connection with smoke ue it is important to make sure that in the direction of
chimney outlet the connection won’t be in any part at declining angle, in order to
avoid any obstructions that could impede the ue gas ow.
- Place the connector to the heater’s ue gas output and make sure that the
connector ts tightly.
- Perform the connection until the reproof ue outlet.
- Push the heater into place.
N.B. Avoid pushing the pipe connector too far into the ue not to obstruct the
draft in the ue. If necessary, shorten the respective pipe section.
-Seal the connecting pipe and the connection of the re-resistant ue using
re-resistant mineral wool, for example. Make sure the entire connection of the
smoke ue is sealed properly. If necessary, add re-resistant mineral wool.
The connection between the heater and the chimney ue must be
inspected by a person with relevant expertise.
2.6. Installation of a heater with re chamber expansion
(heated from another room) (See Fig. 4)
The heater must be installed into an opening of a concrete or brick wall. The
recommended dimensions of the opening are:
Height H 445 mm
Width L 260 mm
Thickness/Depth P 140 mm
If the oor in front of the re chamber door is made of ammable material, a
oor protection must be installed.
3. Instructions for use
Please read carefully all instructions.
3.1. Warnings
• Direct exposure of a human body to heated stones or other parts of the
heater is harmful to health.
• Do not throw water onto the stones (generate steam), when someone is in
the immediate vicinity of the heater as hot steam can cause him/her burns.
• Do not use sea water for throwing onto the stones.
3.2. Preparation for use
Hopefully, it is possible for you to perform the initial heating outdoors as said in
section 2.1. If it is not possible to heat the heater outdoors, you must perform
the rst heating of the already installed heater in a well ventilated sauna room.
In such a case, the nal curing of the cover paint will generate a lot of fumes in
the sauna room. Heat the heater, using only half the load of rewood, until the
paint on the outer wall of the re chamber becomes entirely mat and does not
emit smoke any more.
3.3. Fuel
The heater can be heated with dry wood logs with a moisture content below
16%. Moisture content of wood affects the cleanliness of combustion and heater’s
overall efciency. Different types of wood have different caloric value. You can
start the re with birch bark, a dry newspaper or specic ignition material (e.g.
hexamine fuel tablet).
Do not use the following materials for heating the heater:
- Materials with high combustion temperature (such as chipboard, plastic, coal,
briquettes, pellets, etc.);
- painted or impregnated wood;
- waste (such as plastic lm, textiles, leather, rubber, disposable diapers);
- garden waste (such as grass, leaves);
- liquid fuels and materials suffused with them.

Figure 3. Safety distances
3.4. Heater stones
The most suitable are the stones with a diameter of 10–15 cm. For heater stones, use only
stones that are specically provided for this purpose. Before stacking the stones onto the
heater they must be cleaned of dust.
Stacking the heater stones:
1. Use the stones, which suite between the steel mesh and heater housing.
2. Place the stones in a uniform layer between the heater housing and the steel mesh so
that the entire housing is covered. Thermal radiation of uncovered heater housing can cause
the surrounding objects to heat up to dangerous temperatures, even beyond the safety
distances.
3. Fill the upper part of the mesh and the top of the housing with stones. Do not make a high
pile of stones on top of the heater. After you have placed all the stones, make sure that none
of them can roll off the heater.
3.5. Heating the sauna heater
Before heating the heater, make sure that in the sauna or in the safety zone of the
heater there are no objects that do not belong there.
1. Empty the ash drawer.
2. Make sure that the combustion and ventilation air supply is not obstructed.
3. Place the larger logs on the bottom of the re chamber and smaller ones on top leaving
enough space between them for the combustion air to ow. Use rewood with a diameter of
8-12 cm (at the ignition consider the amount of logs, see Table 1).
LS-heaters
Place the rewood on the rack in the back of the re chamber. Avoid burning the rewood in
the extension part of the chamber. Do not use too long rewood, even if they t into the re
chamber (see Figure 5).
4. It is recommended to pick the rst heater-load of rewood (the ignition load) from smaller
and easily-igniting pieces of wood, thus having more air and less weight than the standard
load. This is especially important in case of low draft due to poor weather conditions, in which
case the recommended initial load is 1/3 of the norm (Table 1), using 3-5 cm diameter logs.
Place the ignition material on top of the rewood. Starting the re on the top part of the wood
load produces lower emissions and combustion is of higher quality.
5. Light the ignition material and close the door. N.B. The heater is not intended for use
with the open door. The door can be opened during ignition, when adding rewood and
during combustion products removal. During any other times the door must be closed. The
ow of combustion air is regulated by changing the position of the ash drawer.
N.B. The handles heat up when the heater is heated. For opening the door and ash
drawer use the heat protection cloth included in the supply. For igniting the heater, it is
recommended to keep the ash drawer open by up to 40 mm. When the wood has started
to burn, the ash drawer must be placed so that the distance between the ash drawer’s front
and the re chamber’s wall is 3–10 mm, depending on the actual draft.
- Using too strong draft for heating will cause a risk that the unburned parts can get into the
ambient air and cause re hazard and environmental pollution, as well as that too intense
burning will cause overheating of the heater.
- When the sauna room has been heated up enough and it is time to go to the sauna, you
can close the ash drawer to reduce the intensity of the ame and save rewood.
6. If necessary, when the re starts to go out, add more rewood with a diameter of 12-15 cm
(consider the amount when adding logs, see Table 1).
N.B. Intensive heating over a long period of time increases the risk of re.
Excessive heating or overheating (such as several consecutive full loads) can cause the
heater and chimney to overheat. Overheating will shorten the heater’s service life and can
cause a re.
Please note that temperatures over 100 °C in the sauna room may damage the sauna and
pose hazard to the sauna user’s health. If necessary, let your heater, chimney and sauna
room cool down.
Figure 4.
Figure 5.
Figure 2. Floor
protection

3.6. Water for generating steam
Please use only clean fresh water for throwing onto the heater. The water must
be of sufcient quality because water containing salt, lime, iron, humus, acidic
compounds can cause the heater to rust prematurely. Seawater, in particular, can
lead to corrosion especially quickly.
N.B. Do not throw seawater onto the heater!
Water suitable for throwing onto the heater has:
• humus content of <12 mg/liter;
• the iron content of <0.2 mg/liter;
• calcium content of <100 mg/liter;
• manganese content of <0.05 mg/liter;.
Throw steam water directly onto heater stones and if possible avoid water
getting onto the metal parts of re chamber and chimney.
3.7. Maintenance
N.B. The heater must not be modied without the manufacturer’s consent.
Heater
- The ash drawer of the heater must be cleaned before each heating, because
the draft is regulated by way of adjusting the ash drawer’s position and the air
needed for burning can cool the combustion grate sufciently, which extends
the service life of the grate.
- Soot and ash accumulate into the smoke ducts and these have been
periodically removed through the cleaning hatch and re chamber.
- Temperature uctuations cause heater stones to crumble. It is therefore
recommended to rearrange them at least once a year or even more frequently
if the sauna is used very often. You should also remove all stone pieces and
replace cracked stones with new ones.
- You should clean the heating surfaces of the re chamber periodically - at
least after every 20 heatings.
Chimney
- Chimney and connecting pipes should be cleaned regularly, at least once a
year, and certainly whenever the heater is not been in use for a long period of
time (three months and longer).
- The soot caused by incomplete combustion and accumulating due to non-
regular cleaning can catch re in the chimney. In case of chimney soot re
proceed as follows:
1. Close the ash drawer, heater door and damper (if the damper is installed).
2. Call the local rescue service.
3. Do not use water to extinguish the re.
4. After the soot re a chimney sweeper has to inspect the heater, the
connection pipes of the heater and chimney ue as well as the chimney.
3.8. Troubleshooting
There is no draft in the smoke ue. Smoke enters the sauna room.
• There are leaks in the smoke ue connections. Find leaking connections
and seal them.
• Brick ue pipe is cold and the natural draft is insufcient. Start the ignition
with a smaller and faster ignition, if possible make the chimney longer.
• There is negative pressure in the room due to an extraction ventilator or
other devices. Ensure adequate air volume for compensation.
• Several re chambers are used simultaneously. Bring the construction in
compliance with the requirements.
• The ash drawer is full. Empty the ash drawer.
• The smoke ducts of the heater are blocked. Clean the smoke ducts of the heater.
• The ue pipe is installed too deep into the chimney ue. Install the ue pipe
correctly.
Sauna does not heat up.
• The sauna room is too big for the heater’s heating output (section 1.).
• The sauna has uninsulatd wall surface. Have the quality of construction
inspected and bring the construction in compliance with the requirements.
• Firewood is damp or its quality is otherwise low (section 3.3).
• Lack of sufcient draft in the smoke pipe. Have the entire smoke pipe
inspected if it complies with the requirements.
• The smoke ducts of the heater are blocked (section 3.7.).
Heater stones do not heat up
• Heater’s heating output is too big for the sauna room (section 1.).
• Lack of sufcient draft in the smoke pipe. Have the entire smoke pipe
inspected whether it complies with the requirements.
• Firewood is damp or its quality is otherwise low (section 3.3).
• The smoke ducts of the heater are blocked (section 3.7.).
• Check the placement of stones p 3.4.). Remove small stone pieces and
stones with a diameter of less than 10 cm from the stone rack. Replace
weathered stones with new undamaged stones.
The heater emits odors.
• See sections 2.1. and 3.2.
• Onto heater stones substances have been spilled that emit odors when
heated. Clean or replace contaminated stones.
• The hot heater can amplify the odors mixed with air, which, however, are not
caused by the sauna room or heater. Examples: paint, varnish, oil, spices.
Locate and remove the source of the smell.
4. Warranty
The sauna heaters have a manufacturer’s warranty of 24 months after the
date of purchase, proven by a purchase receipt.
The warranty covers defects due to manufacturing errors. The warranty does not
cover the following effects caused by the joint effect of temperature and steaming
water to:
• Metal deformations;
• Surface covering;
• Door glass;
Reclamations due to defects must be sent via e-mail to the address kontakt@evt.
ee or as paper mail to the address of AS Eesti Vanglatööstus, Kalmistu tee 22,
Tallinn 11216, Estonia.
The reclamation must describe the defect and must state the serial number of
the sauna heater. The serial number is marked on the sauna heater, at the lower
edge of the mesh, at the right side of the re chamber’s door, and/or on the top
plate of the re chamber. The reclamation must be accompanied by photographs
of the places where the defect can be seen, and by copies of the purchase
documents of the sauna heater.
Manufactured by:
AS Eesti Vanglatööstus
Kalmistu tee 22
11216 TALLINN, ESTONIA
Tel.: +372 677 6700
Fax: +372 677 6701
www.stoweman.ee

РУКОВОДСТВО ПО УСТАНОВКЕ И ЭКСПЛУАТАЦИИ КАМЕНКИ
1. ОБЩАЯ ИНФОРМАЦИЯ
В ассортименте Stoveman имеются различные модификации каменок для сауны.
Можно выбрать печь круглой или прямоугольной формы. Печь может быть с
пластиной двери из термостойкого стекла или металла (M). Печь можно топить
в парилке или она может быть с удлиненной топкой (LS), чтобы топить в другой
комнате.
Декларация рабочих характеристик приобретаемой каменки для сауны
приведена в приложении руководства.
Каменку для парилки следует выбирать подходящей мощности. Диапазон
кубатур парилки, для которых конкретная каменка подходит, приведен в
технических данных печи.
При выборе каменки правильной мощности важно знать, что не утепленные
поверхности стен и потолка (например, кирпичные, стеклянные, каменные и
бетонные поверхности) увеличивают требуемую от каменки мощность.
Выбрать подходящую каменку вам может помочь продавец или представитель
нашего завода, а также на нашей домашней странице www.stoveman.ee имеется
приложение для выбора каменки http://www.stoveman.ee/kerise-valimine/
1.1. Части каменки (см. рисунок 1)
1 - Камни для каменки (не входят в комплект)
2 - стальная сетка
3 - люк для чистки
4 - выход для топочных газов, присоединяемый к дымовой трубе
5 - корпус
6 - дверь топки
7 - пластина двери из стекла (может быть и из металла)
8 - зольник
9 - удлинение топочной камеры для проведения через стену (модели LS)
10 - колосник
Тип Stoveman 13
Модели 13R; 13R-M; 13; 13-M; 13R-LS; 13R-M-LS; 13-M-LS; 13-LS
Мощность нагрева в парилке 15,4 кВт
Кубатура парилки 6 м³-13 м³
Отопительный материал Полена длиной до 30 см
Количество топлива 3,6 кг + 2,3 кг + 2,3 кг
Тяга, необходимый размер 12 Па
Требуемый температурный класс дымовой трубы T600
Внутренний диаметр соединяемой с печью дымовой трубы 115 мм
Минимальные расстояния до легковоспламеняющихся материалов:
по бокам
от поверхности камней до потолка
сзади
спереди (от двери топки)
190 мм
1140 мм
250 мм
900 мм
Выбросы двуокиси углерода 13% в случае содержания O2 0,59%
Эффективность 67%
Температура выходящего из топки дымового газа 430 °C
Вес без камней для печи 52 кг / LS 63 кг
Вес камней для печи 90 кг - 110 кг
Диаметр камней для печи 10 см - 15 см
Минимальное поперечное сечение вентиляционных отверстий 7850 мм²
Минимальное поперечное сечение дымохода 10200 мм²
Толщина стен и потолка топки 5 мм
Открытие зольника после растапливания до 10 мм
Возникающая масса дымовых газов 13,3 г/с
Таблица 1. Технические данные печи
Рисунок 1. Части печи
RU

2. Инструкции по установке печи
2.1. Перед установкой
Первую топку каменки рекомендуется осуществлять перед установкой без
камней и на улице, поскольку термостойкая краска с наружной стороны
печи достигает своей окончательной твердости только после топки и
может выделять неприятный запах. До этого следует избегать царапания
металлических частей каменки. При необходимости для обеспечения тяги
присоедините дымовую трубу к выходу для дыма.
Перед установкой каменки убедитесь в выполнении всех требований в отношении
безопасных расстояний. В предусмотренных требованиями пределах вокруг
печи не должны находиться электроприборы, кабели и огнеопасные материалы.
При установке следует учитывать и требования безопасности дымовой трубы!
• При установке каменки необходимо соблюдать все соответствующие местные
и действующие в Европейском Союзе нормы и стандарты. Каменка подходит
для использования в случае одного общего дымохода для нескольких топок,
если выполнены необходимые требования для работы печи. Труба с общим
дымоходом должна быть спроектирована и построена с учетом технических ус-
ловий всех соединенных с общим дымоходом отопительных устройств, а также
возможной одновременной работы.
• Более подробную информацию о правилах пожарной безопасности можно по-
лучить у местных представителей ответственных за пожарную безопасность
и осуществляющих соответствующий надзор учреждений.
• Каменку следует устанавливать так, чтобы обеспечивался доступ для чистки
дымовой трубы печи и дымохода.
2.2. Вентиляция парилки
Вентиляцию парилки можно сделать в виде естественной или механической
принудительной.
В случае естественной вентиляции возможны два варианта:
1) Входное отверстие для свежего воздуха находится возле каменки близко к
полу, а выход как можно дальше от печи под потолком.
2) Входное отверстие для свежего воздуха находится над каменкой на высоте
примерно 500 мм от верхней поверхности камней, а выходные отверстия
располагаются как можно дальше от печи так, чтобы основное выходное
отверстие находилось на высоте 50-100 мм от пола, а необходимое для
регулировки отверстие в виде отвода того же канала под потолком.
Решетки, устанавливаемые на входное(ые) отверстие(я) должны быть такими,
чтобы он не препятствовали поступлению необходимого количества воздуха.
Используемые в случае механической принудительной вентиляции
вентиляторы могут стать причиной проблем.
При строительстве принудительной вентиляции ее должны проектировать и
устанавливать имеющие соответствующую квалификацию специалисты.
2.3. Защита пола (см. рисунок 2)
Внимание! Каменку Stoveman можно устанавливать только на пол из не-
возгораемого выдерживающего высокую температуру материала или
на соответствующее защитное основание.
А. Бетонный пол без плиток.
Если толщина слоя бетона составляет как минимум 60 мм, то каменку можно
устанавливать прямо на бетон без дополнительных мер безопасности. Проверь-
те, чтобы в бетоне под печью не был электрических кабелей и водяных труб.
Б. Пол из плитки и пол из возгораемого материала.
Плиточные смеси и растворы, а также используемые под плитками водостойкие
материалы не выдерживают тепловое излучение каменки. Защитите пол плитой
из камня или металла с теплоизоляцией. Если пол перед печью сделан из возго-
раемого материала, следует положить невозгораемую защиту для пола.
Пол, на который ставится каменка, должен выдерживать оказываемое ножками
печи давление вместе с камнями и трубой. Если имеющийся пол не обладает
достаточной несущей способностью, следует принять дополнительные меры -
например, распределяющая нагрузку плита.
2.4. Безопасные расстояния до возгораемых
материалов (см. рисунок 3)
Безопасные расстояния действительны для заполненной камнями печи.
- Потолок Минимальное безопасное расстояние от поверхности камней до
потолка - 1140 мм.
- Изготовленные из возгораемых материалов стены, скамьи, двери,
ограждения и полок.
Минимальное безопасное расстояние до легковоспламеняющихся материалов:
• по бокам 190 мм;
• сзади 250 мм;
• спереди (от двери топки) 900 мм
- Каменные стены (КС). Между каменкой и боковыми стенами рекомендуется
оставить как минимум 50 мм зазор при условии, что обеспечена циркуляция
воздуха перед печью и с одной стороны.
2.5. Соединение каменки с дымоходом
У каменок Stoveman выход для топочных газов находится на потолке
топки. Соединение каменки с дымоходом осуществляется посредством
соответствующего требованиям (температурный класс T600) трубного
соединения, внутренний диаметр которого как минимум 115(+2) мм. При
осуществлении соединения с дымоходом важно следить, чтобы в направлении
выходного отверстия трубы соединение ни на одном отрезке не было под
падающим углом во избежание образования препятствующих движению
топочных газов карманов.
- Установите соединительный фитинг на выход для топочных газов каменки и
убедитесь, что фитинг плотно стоит на месте.
- Составьте соединение до отверстия огнестойкого дымохода.
- Затолкните каменку на место.
Внимание! Не воспрепятствуйте тяге в дымоходе, затолкнув конец трубы
фитинга слишком глубоко в дымоход. При необходимости укоротите
подходящую для соединения часть трубы.
-Уплотните соединительную трубу и соединение огнестойкого дымохода,
например, при помощи огнестойкой минеральной ваты. Убедитесь в
герметичность всего соединения дымового канала. При необходимости
добавьте огнестойкой минеральной ваты.
Соединение между каменкой и дымовой трубой должно быть проверено
имеющим соответствующую квалификацию лицом.
2.6. Установка каменки, которая топится из другого
помещения (см. рисунок 4)
Каменка устанавливается в отверстие в бетонной или кирпичной стене.
Рекомендуемые размеры отверстия:
Высота H 445 мм
Ширина L 260 мм
Толщина/Глубина P 140 мм
Если пол перед дверью топки сделан из возгораемого материала, следует
положить защиту для пола.
3. Инструкции по эксплуатации каменки
Внимательно прочитайте инструкции по эксплуатации.
3.1. Предупреждения
• Непосредственное соприкосновение человеческого тела с камнями или
другими частями натопленной каменки причиняет ущерб здоровью человека.
• Никогда не лейте воду на камни, когда кто-то находится в непосредственной
близости от печи, потому что горячий пар может стать причиной ожогов.
• Не используйте для пара морскую воду.
3.2. Подготовка для использования каменки
Надеемся, первую топку можно осуществить во дворе согласно пункту
2.1. Если каменку невозможно затопить во дворе, то первую топку уже
установленной каменки следует провести в хорошо вентилируемой парилке.
В этом случае в парилке сначала возникнет много дыма из-за закрепления
краски. Каменку следует топить половиной количества топлива, пока краска
на внешней поверхности печи не станет полностью матовой и не перестанет
выделять дым.
3.3. Отопительный материал
Для топки каменки подходят сухие дрова, содержание влажности в которых
меньше 16%. Влажность дров оказывает значительное влияние на чистоту
горения и коэффициент полезного действия печи. У разных сортов древесины
разная теплота сгорания. Поджигать можно при помощи бересты, сухой газеты
или предусмотренного для этой цели твердого материала для разжигания
(например, сухой спирт).
Каменку нельзя топить следующими материалами:
- материалы с высокой температурой горения (как например, древесно-
стружечная плита, пластмасса, уголь, брикет, древесные гранулы и т.п.);
- окрашенная или импрегнированная древесина;
- отходы (как например, пленка, ткани, кожа, резина, одноразовые подгузники);
- садовые отходы (как например, сено, листья);
- жидкое топливо и политые ими материалы.

Рисунок 3. Безопасные расстояния
3.4. Камни для каменки
Самый подходящий диаметр камней для каменки - 10–15 см. В качестве камней для каменки
рекомендуется использовать только специально предназначенные для этой цели камни.
Перед укладкой камней в каменку с них следует смыть пыль.
Укладывание камней:
1. Используйте камни, помещающиеся между стальной сеткой и корпусом печи.
2. Поместите камни равномерным слоем между корпусом печи и стальной сеткой так, чтобы
корпус каменки был покрыт. Прямое тепловое излучение непокрытого камнями корпуса
печи может вызывать нагревание окружающих предметов до опасных температур даже за
пределами безопасных расстояний.
3. Заполните верхнюю часть сетки и верхнюю часть корпуса камнями. Не выкладывайте на
печи высокую горку камней. Убедитесь, что после укладки всех камней ни один из них не
может скатиться оттуда.
3.5. Топка каменки
Перед топкой каменки убедитесь, что в сауне и на расстоянии меньшем, чем
безопасное, не находятся посторонние предметы.
1. Опустошите зольник.
2. Убедитесь, что доступы для воздуха горения и вентиляции не заблокированы.
3. Поместите более крупные поленья в нижнюю часть топки, а меньшие - в верхнюю,
оставив достаточно пространство для притока воздуха для горения. Используйте дрова
диаметром 8–12 см (учитывайте количество дров при поджигании, смотрите таблицу 1).
Печи LS:
Поместите дрова на располагающуюся в задней части топки решетку. Избегайте горения
дров в удлинении топочной камеры. Не используйте дрова чрезмерной длины даже, если
они помещаются в топку (смотрите рисунок 5).
4. Рекомендуется, чтобы изначальное количество дров каждый раз (материал для
разжигания) содержало легковоспламеняющийся материал маленького размера, а значит
более тонкий и легкий по сравнению с нормальным количеством. Особенно важно это
учитывать в случае низкой тяги из-за плохих погодных условий, когда рекомендуемое
изначальное количество составляет 1/3 нормы (таблица 1) из поленьев диаметром 3-5 см.
Поместите материал для разжигания на дрова. При поджигании дров на дровах выделяется
меньше отработавших газов, и горение более качественное.
5. Подожгите материал для разжигания и закройте дверь. Внимание! Каменка не
предусмотрена для использования в открытой дверью. Дверь может быть открыта во
время поджигания, добавления топлива и во время удаления золы, во всех других случаях
дверь должна быть закрыта. Регулировка тяги происходит путем изменения положения
(открытия) зольника.
Внимание! Ручки нагреваются при топке каменки. Открывая и закрывая дверь
и зольник, используйте входящую в комплект защиту для руки. При поджигании
рекомендуется держать зольник открытым в положении до 40 мм. После того, как материал
загорится, зольник следует перевести в положение, когда расстояние между передней
частью зольника и стенкой топки в зависимости от тяги составляет 3-10 мм.
- При использовании слишком сильной тяги во время топки возникает опасность, что
несгоревшие в топке до конца частицы могут попасть в наружный воздух и стать причиной
пожара и загрязнения окружающей среды, также в случае слишком интенсивного горения
может возникнуть опасность перегрева каменки.
- Когда парилка достаточно натоплена и пришло время идти в сауну, то для снижения
интенсивности пламени и экономии дров можно закрыть зольник.
6. При необходимости в случае затухания добавьте в топку еще дров диаметром 12–15 см.
(учитывайте количество при добавлении дров, смотрите таблице 1)
Внимание! Долговременное интенсивное горение увеличивает риск возникновения
пожара.
Чрезмерная топка (например, несколько полных закладок подряд) вызывает перегревание
каменки и трубы. Перегревание укорачивает срок службы каменки и может стать причиной
пожара.
Учитывайте, что температура в парилке выше 100 °C может быть опасной как для сауны,
так и для пользователей. Дайте при необходимости каменке, трубе и парилке остыть.
Рисунок 4.
Рисунок 5.
Рисунок 2. Защита
пола

3.6. Вода для пара
Для пара следует использовать только чистую пресную воду. Вода должна
быть достаточной качественной, потому что под воздействием содержащей
соль, известь, железо, гумус и кислотные соединения воды каменка может
начать преждевременно ржаветь. Особенно быстро ржавление начинается под
воздействием морской воды.
Внимание! На каменку нельзя лить морскую воду!
Для пара подходит вода, в которой:
• содержание гумуса <12 мг/литр;
• содержание железа <0,2 мг/литр;
• содержание кальция <100 мг/литр;
• содержание марганца <0,05 мг/литр.
Лейте воду для пара на камни и при возможности избегайте попадания воды на
топку и металлические части трубы.
3.7 Уход
Внимание! Изменение каменки без согласования с производителем
запрещено.
Печь
- Зольник печи следует очищать после каждой топки, поскольку через него
происходит регулировка тяги и необходимый для горения воздух может
достаточно охладить колосник, благодаря чему срок службы колосника
удлиняется.
- В дымовом канале каменки собираются нагар и зола, которые следует
периодически убирать через люк для очистки и топку.
- Под воздействием перепада температур камни разрушаются. Поэтому их
рекомендуется как минимум раз в год - если сауна используется часто, то
даже чаще - перемещать. Одновременно следует с каменки убирать все
кусочки камней и заменять разломанные камни новыми.
- Периодически, как минимум через каждые 20 раз топки, следует чистить
поверхности внутри топки.
Дымовая труба
- Дымовую трубу и соединительные трубы следует чистить регулярно как
минимум раз в года и обязательно каждый раз, когда каменка не используется
долгое время (три месяца и больше).
- Возникающая из-за неполного горения и при нерегулярной чистке трубы
сажа может загореться в дымовой трубе. В случае возгорания сажи в трубе
следует действовать следующим образом:
1. Закройте зольник, дверь каменки и шибер (если шибер установлен).
2. Свяжитесь с местной Спасательной службой.
3. Не тушите пожар водой.
4. После возгорания сажи трубочист должен проверить каменку, соедини-
тельный трубопровод каменки и дымохода, а также дымовую трубу.
3.8. Возможные проблемы и их решение
В дымовой трубе нет тяги. Дым поступает в сауну.
• В соединениях дымовой трубы утечка. Найдите негерметические
соединения и уплотните их.
• Кирпичная дымовая труба холодная, и естественная тяга недостаточная.
Начните разжигание меньшим и более быстрым материалом для
разжигания, при возможности удлините дымовую трубу.
• В помещении пониженное давление из-за вытяжного вентилятора или
другого устройства. Обеспечьте для компенсации достаточное количество
воздуха.
• Одновременное используется несколько топок. Приведите строение в
соответствие с требованиями.
• Зольник полный. Опустошите зольник.
• Дымовые каналы каменки забились. Очистите дымовые каналы каменки.
• Дымовая труба установлена слишком глубоко в дымоход. Установите
дымовую трубу правильно.
Сауна не нагревается.
• Сауна слишком большая для отопительной мощности каменки (п. 1.).
• В сауне большая неизолированная поверхность стены. Проверьте качество
строительства и приведите в соответствие требованиям.
• Отопительный материал влажный или его качество низкое по другим
характеристикам (п. 3.3.)
• В дымовой трубе нет достаточной тяги. Проверьте всю дымовую трубу в
соответствие требованиям.
• Дымовые каналы каменки забились (п. 3.7).
Камни для каменки не нагреваются.
• Отопительная мощность каменки слишком большая для сауны (п 1.).
• В дымовой трубе нет достаточной тяги. Проверьте всю дымовую трубу в
соответствие требованиям.
• Отопительный материал влажный или его качество низкое по другим
характеристикам (п. 3.3.)
• Дымовые каналы каменки забились (п. 3.7).
• Проверьте расположение камней (п. 3.4.). Удалите маленькие кусочки
камней и камни диаметром меньше 10 см. Замените разломавшиеся камни
новыми неповрежденными камнями.
От каменки идут запахи.
• Смотрите п. 2.1. и п. 3.2.
• На камни попали вещества, которые при нагревании выделяют запахи.
Очистите или замените загрязненные камни.
• Горячая каменка может усиливать смешавшиеся в воздухе запахи, которые
все же не вызваны сауной или каменкой. Например: краска, клей, масло,
специи,. Найдите и удалите источник запаха.
4. Гарантийные условия
На печи для сауны распространяется гарантия производителя 24 месяца с
даты покупки на основании чека о покупке.
Гарантия действует в отношении недостатков, вызванных производственным
браком. Гарантия не распространяется на вызванные при использовании в
результате совместного воздействия температуры и воды:
• деформации металла,
• покрытия,
• стекло двери.
Претензии с описанием недостатка следует отправлять в виде электронного
Vanglatööstus, Калмисту теэ 22, Таллинн, Эстония.
В претензии следует описать недостаток и указать серийный номер каменки.
Серийный номер находится на нижнем крае сетки справа от двери топки и/или
на верхней пластине топки. К претензии следует приложить фотографии места,
где обнаружился недостаток, а также копии документов о покупке каменки.
Производитель:
АО Eesti Vanglatööstus
Калмисту теэ 22
11216 ТАЛЛИНН, ЭСТОНИЯ
Тел.: +372 677 6700
Факс: +372 677 6701
www.stoweman.ee

KIUKAAN ASENNUS- JA KÄYTTÖOHJEET
1. YLEISTÄ
Stovemanin tuotevalikoimassa on eri kiuasmalleja. Kuluttaja voi valita joko
pyöreän tai kulmikkaan mallin. Tulipesän luukku voi olla kuumankestävää lasia
tai metallia (M). Kiukaan lämmitys tapahtuu joko löylyhuoneesta tai toisesta
huoneesta, jolloin on käytettävä tulipesän tunnelimallia (LS).
Kiuasmallin suoritustasoilmoitus on näiden ohjeiden liitteenä.
Kiukaan tehon tulisi olla oikeassa suhteessa löylyhuoneen tilavuuteen.
Löylyhuoneen tilavuus on ilmoitettu kiukaan teknisissä tiedoissa.
Jos saunan seinässä tai katossa on eristämätöntä tiili-, lasi-, kivi- tai vastaavaa
pintaa kasvaa kiukaan tehontarve.
Apua kiukaan valinnassa saat tarvittaessa myyjältä tai tehtaamme edustajalta.
Internet-sivuiltamme www.stoveman.ee löytyvät myös kiukaan valintaohjeet
http://www.stoveman.ee/kerise-valimine/
1.1. Kiukaan osat (katso kuva 1)
1 - Kiuaskivet (eivät kuuluu hintaan)
2 - teräsverkko
3 - nuohousluukku
4 - hormiliitäntäputki kiukaan tulipesän savukanavaan
5 - runko
6 - tulipesän luukku
7 - luukkulevy kuumankestävää lasia (tai metallia)
8 - tuhkalaatikko
9 - tulipesän jatke seinästä läpivientiä varten (LS-mallit)
10 - arina
Tyyppi Stoveman 13
Mallit 13R; 13R-M; 13; 13-M; 13R-LS; 13R-M-LS; 13-M-LS; 13-LS
Lämmöntuottoteho löylyhuoneeseen 15,4 kW
Löylyhuoneen tilavuus 6 m³-13m³
Polttoaine Polttopuun enimmäispituus 30 cm
Polttopuun panokset 3,6kg+2,3kg+2,3kg
Savukanavan veto 12 Pa
Savuhormilta vaadittava lämpötilaluokka T600
Kiukaan liitinhormin sisähalkaisija 115mm
Suojaetäisyydet palaviin aineisiin:
sivuille
kivien yläpinnasta kattoon
taakse
eteen (tulipesän ovesta)
190mm
1140mm
250 mm
900 mm
Hiilidioksidipäästö 13 % O2 0,59 %
Hyötysuhde 67 %
Tulipesästä lähtevien savukaasujen lämpötila 430 °C
Paino ilman kiuaskiviä 52kg / LS 63kg
Kiuaskivien paino 90kg-110kg
Kiuaskivien halkaisija 10cm-15cm
Tuuletusaukkojen pienin poikkileikkaus 7850mm²
Savuhormin pienin poikkileikkaus 10200mm²
Tulipesän seinien ja katon paksuus 5mm
Tuhkalaatikon rako sytytysvaiheen jälkeen enintään 10mm
Savukaasujen massavirtaus 13,3 g/s
Taulukko 1. Kiukaan tekniset tiedot
Kuva 1. Kiukaan osat
FI

2. Kiukaan asennusohjeet
2.1. Ennen asentamista
Kiukaan esilämmitys kannattaa tehdä ennen asennusta ilman kiviä ulkona. Kiu-
kaan runko on maalattu kuumuudenkestävällä maalilla, joka saavuttaa lopullisen
lujuutensa kiukaan esilämmityksen jälkeen ja voi lämmityksen aikana tuottaa
epämiellyttävää hajua. Varo hankaamasta kiukaan maalipintoja ennen ensiläm-
mitystä. Tarvittaessa asenna savuputki paikoilleen vedon aikaansaamiseksi.
Varmista ennen kiukaan asentamista, että kaikki suojaetäisyysvaatimukset
täyttyvät. Kiukaan suojaetäisyyksien sisällä ei saa olla sähkölaitteita tai -johtoja
eikä palavia materiaaleja. Asennuksessa on otettava huomioon myös savuhormin
turvallisuusvaatimukset.
• Kaikki paikalliset määräykset, mukaan lukien ne, jotka viittaavat kansallisiin
ja eurooppalaisiin standardeihin, on täytettävä tulisijaa asennettaessa. Kiuas
sopii asennettavaksi jaettuun savuhormiin, mikäli kiukaan käyttöön liittyvät
vaatimukset on täytetty. Jaetun savuhormin tulee olla suunniteltu ja rakennettu
huomioiden kaikkien samaan savuhormiin liitettävien lämmityslaitteiden
tekniset ehdot ja mahdollinen yhtäaikainen käyttö.
• Tarkempia ohjeita paloturvallisuusmääräyksistä antaa paikallinen, asennuksen
hyväksyvä paloviranomainen.
• Kiuas on asennettava siten, että olisi varmistettu pääsy kiukaan savuputkeen
ja savuhormiin niiden puhdistusta varten.
2.2. Saunahuoneen ilmanvaihto
Saunahuoneen ilmanvaihto voi olla painovoimainen tai koneellinen.
Painovoimaisessa ilmanvaihdossa on kaksi vaihtoehtoa:
1) Raitis tuloilma johdetaan lattian rajaan lähelle kiuasta ja poistetaan
mahdollisimman kaukana kiukaasta, lähellä kattoa.
2) Raittiin ilman tuloaukko sijaitsee kiukaan kohdalla noin 500 mm kiuaskivien
yläpinnan yläpuolella ja poistoaukot sijaitsevat mahdollisemman kaukana
kiukaasta siten, että pääasiallinen poistoaukko on 50-100mm korkeudella
lattiasta ja säätämiseen käytettävä samaan kanavaan tehty aukko katon alla.
Tuloilma-aukkoon (aukkoihin) asennettavat ritilät eivät saa estää eivätkä
vaikeuttaa tarvittavan ilman sisääntuloa.
Koneellisessa ilmanvaihdossa käytettävät puhaltimet saattavat aiheuttaa ongelmia.
Koneellisen ilmanvaihdon suunnittelun ja toteutuksen kannattaa tilata asiantuntijoilta.
2.3. Lattian suojaaminen (katso kuva 2)
HUOM! Stovemanin kiuas tulee asentaa vain kuumuutta kestävästä palaamat-
tomasta materiaalista rakennetulle lattialle tai asianmukaiselle suoja-alustalle.
A. Laatoittamatta betonilattia.
Kiuas voidaan asentaa suoraan betonilattialle, jos betonilaatan paksuus on
vähintään 60 mm. Varmista, ettei kiukaan alle jäävässä betonivalussa ole
sähköjohtoja tai vesiputkia.
B. Laatoitettu ja palava-aineinen lattia.
Laattaliimat ja -laastit sekä laattojen alla käytetyt vesieristemateriaalit eivät
kestä kiukaan lämpösäteilyä. Suojaa lattia kivistä valmistetulla suoja-alustalla tai
vastaavalla metallista tehdyllä lämpösäteilysuojalla. Jos kiukaan edessä oleva
lattia on palavaa ainesta, asennetaan palaamaton lattiasuoja.
Lattian, jolle kiuas asennetaan, tulee kestää kiukaan, sen jalkojen, kivien ja
savuhormin aiheuttaman rasituksen. Ellei vanha lattia kestä kiukaan painoa,
tulee käyttää aputoimenpiteitä - esimerkiksi painoa tasoittavaa laattaa.
2.4. Suojaetäisyydet palaviin aineisiin (katso kuva 3)
Suojaetäisyydet on annettu kiuaskivillä täytetylle kiukaalle.
- Katto. Vähimmäissuojaetäisyys kiukaan yläpinnasta kattoon on 1140mm.
- Palava-aineiset seinät, penkit, ovet, kaiteet ja lauteet.
Kiukaan vähimmäissuojaetäisyydet palaviin materiaaleihin:
• sivuille 190 mm;
• taakse 250 mm;
• eteen (tulipesän ovesta) 900 mm
- Muuratut seinät (KS). Jätä kiukaan ja seinien väliin vähintään 50 mm:n
ilmarako. Tämä edellyttää, että kiukaan etupuoli ja toinen kylki ovat vapaana
ilmankierrolle.
2.5. Kiukaan liittäminen savuhormiin
Stovemanin kiukaissa tulipesän savukanava sijaitsee tulipesän katossa. Tulipesä
liitetään savuhormiin vaatimustenmukaisella hormiliitäntäputkella (lämpötilaluokka
T600), jonka sisähalkaisija on vähintään 115(+2)mm. Savuhormin liitäntäputken ko-
koamisen yhteydessä tulee varmistaa, ettei putken kulma savupiipun poistoaukon
suunnalla olisi kohdistunut alaspäin, jotta savukaasut pääsevät esteettä hormiin.
- Kiinnitä hormiliitäntäputki kiukaan tulipesän savukanavaan ja varmista, että
liitäntäputki on tiiviisti ja tukevasti kiinni.
- Kokoa liitäntä palomuurin reikään asti.
- Työnnä kiuas paikalleen.
HUOM! Älä työnnä hormiliitäntäputkea liian syvälle hormiin hormi voi
tukkeutua. Lyhennä putkea tarvittaessa.
- Tiivistä hormiliitäntäputki palomuurin reikään esim. tulenkestävällä
mineraalivillalla. Varmista hormiliitännän tiiviys. Lisää tarvittaessa tulenkestävää
mineraalivillaa.
Asianmukaisen pätevän henkilön on tarkistettava kiukaan liittäminen
savuhormiin.
2.6. Toisesta tilasta lämmitettävän kiukaan asennus
(katso kuva 4)
Kiuas asennetaan betoni- tai tiiliseinään tehtyyn aukkoon. Aukon suositeltavat
mitat:
Korkeus H 445 mm
Leveys L 260 mm
Paksuus/Syvyys P 140 mm
Jos tulipesän luukun edessä oleva lattia on palavaa ainesta, asennetaan
lattiasuoja.
3. Kiukaan käyttöohjeet
Lue käyttöohjeet huolellisesti ennen kuin käytät kiuasta.
3.1. Varoituksia
• Varo kuumaa kiuasta. Kiukaan kivet ja metalliosat kuumenevat ihoa
polttaviksi, mikä saattaa olla vaarallista.
• Älä heitä löylyä silloin, kun joku on kiukaan läheisyydessä, koska kuuma
vesihöyry voi aiheuttaa palovammoja.
• Älä käytä merivettä löylyn heittämiseen.
3.2. Käyttöönotto
Toivottavasti kiukaan esilämmitys on mahdollista tehdä ulkona, kuten kohdassa 2.1
on kuvattu. Ellei kiukaan esilämmitystä ole mahdollista tehdä ulkona, asennetun
kiukaan esilämmitys on tehtävä hyvin tuuletettavassa saunahuoneessa. Tällöin
saunahuoneeseen muodostuu maalin palaamisesta johtuvaa voimakasta savua.
Kiuas on lämmitettävä puolta polttopuun panosta käyttäen kunnes tulipesän
ulkovaipan maali muuttuu täysin himmeäksi eikä kiuas enää savuaa.
3.3. Polttoaine
Kiukaan polttoaineeksi sopivat parhaiten kuivat puuhalot, joiden kosteuspitoisuus
on alle 16 %. Puun kosteus vaikuttaa merkittävästi sekä palamisen puhtauteen
että kiukaan hyötysuhteeseen. Eri puilla on eri lämpöarvot. Sytykkeeksi sopii
tuohi tai esim. sanomalehtipaperi tai tarkoitukseen sopiva sytytysaine (esim.
kuiva polttoaine).
Kiukaassa ei saa polttaa:
- polttoaineita, joiden lämpöarvo on korkea (esim. lastulevy, muovi, hiili, briketit,
pelletit yms.)
- maalattua tai kyllästettyä puuta
- jätteitä (esim. PVC-muovia, tekstiilejä, nahkaa, kumia, kertakäyttövaippoja)
- puutarhajätettä (esim. ruohoa, puunlehtiä)
- nestemäisiä polttoaineita ja niillä kosteutettuja materiaaleja
3.4. Kiuaskivet
Kiuaskivien sopiva koko on halkaisijaltaan 10–15 cm. Kiuaskivien tulee olla
varta vasten kiukaisiin tarkoitettuja kiviä. Huuhdo kiuaskivet kivipölystä ennen
kiukaaseen latomista.
Kiuaskivien ladonta:
1. Käytä teräsverkon ja kiukaan rungon väliin sopivia kiviä.
2. Lado kivet tasaisena kerroksena kiukaan rungon ja teräsverkon väliin siten,
että kiukaan runko tulee peitetyksi. Kivillä peittämättä kiukaan rungon suora
lämmönsäteily voi aiheuttaa jopa suojaetäisyyden ulkopuolella sijaitsevien
esineiden lämpenemisen vaarallisiin lämpötiloihin.
3. Kivitila tulee latoa täyteen, mutta kiukaan päälle ei saa muodostaa suurta kum-
pua. Tarkasta kivien ladonnan jälkeen, ettei ole kivien putoamisen vaaraa kiukaalta.

Kuva 3. Suojaetäisyydet
3.5. Kiukaan lämmittäminen
Tarkista ennen kiukaan lämmittämistä, ettei saunassa tai kiukaan suojaetäisyyksien
sisällä ole sinne kuulumattomia esineitä.
1. Tyhjennä tuhkalaatikko.
2. Varmista, ettei palamis- ja ilmastointi-ilman pääsy ole estetty.
3. Aseta suuremmat puuhalot tulitilan pohjalle ja pienemmät niiden päälle. Lado puut väljästi,
jotta palamisilma pääsee niiden väliin. Käytä halkaisijaltaan noin 8–12 cm puita (huomioi
aloituspanoksen määrä, katso taulukko 1).
LS-kiukaat:
Lado polttopuut tulitilan perälle, arinan päälle. Vältä polttamasta puuta tulitilan jatkeen
kohdalla. Älä käytä ylipitkiä polttopuita, vaikka ne tulitilaan mahtuisivatkin (katso kuva 5).
4. Kiukaan aloituspanoksen (sytykkeen) tulee sisältää pienimittaisia ja helposti syttyviä
materiaaleja, jotka ovat näin ollen normaalipanosta ilmavampia sekä kevyempiä. Tätä
on erittäin tärkeää muistaa sääolosuhteista johtuvan huonon vedon yhteydessä, jolloin
suositeltavan alkupanoksen tulee olla 1/3 normaalipanoksesta (taulukko 1) ja sisältää
halkaisijaltaan 3-5cm halkoja.
Aseta sytykkeet polttopuiden päälle. Päältä sytyttäminen aiheuttaa vähiten päästöjä ja takaa
paremman palamisen.
5. Sytytä sytykkeet ja sulje luukku. HUOM! Kiuasta ei ole tarkoitettu käytettäväksi luukku
avoinna. Luukkua voi avata sytyttämisen, polttoaineen lisäämisen ja palaamisjätteiden
poistamisen aikana, muina aikoina luukun on oltava suljettu. Vetoa säädetään tuhkalaatikon
sijaintia (rakoa) muuttamalla.
HUOM! Kahvat kuumenevat kiuasta lämmitettäessä. Käytä mukana toimitettua
työkalua luukun ja tuhkalaatikon avaamiseen ja sulkemiseen. Kiukaan lämmityksen
alkuvaiheessa kannattaa pitää tuhkalaatikkoa enintään 40mm raollaan. Polttoaineen
syttymisen jälkeen tuhkalaatikko on asetettava siten, että laatikon etuseinän ja tulipesän
seinän väliin jää vedosta riippuen 3-10mm.
- Liiallinen veto saa tulipesässä olevat loppuun palamattomat osat kulkeutumaan ulkoilmaan,
joka aiheuttaa palovaaran sekä ympäristön saastumisen. Kova palaminen saa kiukaan
rungon kuumenemaan kauttaaltaan punahehkuiseksi.
- Löylytilan ollessa jo riittävän lämmin ja saunomisen aikana tuhkalaatikko voidaan sulkea
palamisen ja puunkulutuksen hillitsemiseksi.
6. Lado tarvittaessa lisää puita tulitilaan, kun hiillos alkaa hiipua. Käytä halkaisijaltaan noin
12–15 cm puita. (huomioi polttoaineen lisäysmäärä, katso taulukko 1).
HUOM! Pitkään jatkuva kova lämmittäminen voi aiheuttaa palovaaran.
Jos kiuasta lämmitetään liikaa (esim. useita täysiä pesällisiä peräkkäin), kiuas ja savuhormi
ylikuumenevat. Ylikuumeneminen lyhentää kiukaan käyttöikää ja voi aiheuttaa palovaaran.
Huomioi, että yli 100 ºC lämpötila löylytilassa voi olla vaarallinen sekä saunalle että saunojien
terveydelle. Anna kiukaan, hormin ja saunan jäähtyä tarvittaessa.
3.6. Löylyvesi
Löylyvetenä on käytettävä puhdasta makeaa vettä. Varmista löylyveden laatu, sillä suolainen,
kalkki-, rauta- tai humuspitoinen taikka happamia yhdisteitä sisältävä vesi saattaa syövyttää
kiukaan nopeasti. Merivesi ruostuttaa kiukaan hetkessä.
HUOM! Älä heitä merivettä kiukaan päälle!
Löylyveden laatuvaatimukset:
• humuspitoisuus <12 mg/l
• rautapitoisuus <0,2 mg/l
• kalsiumpitoisuus <100 mg/l
• mangaanipitoisuus <0,05 mg/l
Heitä löylyvettä vain kiville. Vältä veden sattumista tulipesän ja savuhormin metalliosiin.
Kuva 4.
Kuva 5.
Kuva 2. Lattian
suojaaminen

3.7 Ylläpito ja huolto
HUOM! Kiuasta ei saa muuttaa valmistajan suostumuksetta.
Kiuas
- Tyhjennä kiukaan tuhkalaatikko aina ennen uutta lämmitystä, jotta
tuhkalaatikon kautta johdettu palamisilma jäähdyttäisi arinaa ja pidentäisi
arinan käyttöikää.
- Kiukaan savukanaviin kertyy nokea ja tuhkaa, jotka on poistettava
säännöllisesti nuohousluukun ja tulipesän kautta.
- Lämmönvaihteluiden vuoksi kiuaskivet rapautuvat ja murenevat käytön
aikana. Siksi ne suositellaan latoa uudelleen vähintään kerran vuodessa,
kovassa käytössä useammin. Poista samalla kivitilaan kertynyt kivijäte ja
vaihda rikkoutuneet kivet.
- Puhdista tulipesän lämmityspinnat säännöllisesti, kuitenkin vähintään kiukaan
jokaisen 20 lämmityskerran jälkeen.
Savuhormi
- Savuhormi ja liitosputket on nuohottava säännöllisesti vähintään kerran
vuodessa ja erityisesti silloin, kun kiuasta ei ole käytetty pitkään aikaan (kolme
kuukautta tai pidempään).
- Epätäydellisen palamisen ja nuohoamisen laiminlyönnin seurauksena hormiin
voi kertyä nokea, joka saattaa syttyä palamaan. Toimintaohje nokipalon
syttyessä:
1. Sulje tuhkalaatikko, tulitilan luukku ja savupelti (mikäli pelti on asennettu).
2. Ota yhteyttä paikalliseen paloviranomaiseen.
3. Älä yritä sammuttaa nokipaloa vedellä.
4. Nokipalon jälkeen nuohoojan on tarkastettava sekä kiuas, kiukaan ja
hormin välinen liitos että hormi ennen seuraavaa lämmitystä.
3.8. Mahdolliset viat ja niiden etsintä
Hormi ei vedä. Saunaan tulee savua.
• Hormiliitos vuotaa. Löydä vuotokohdat ja tiivistä liitos.
• Tiilihormi on kylmä ja luonnollinen veto riittämätön. Aloita sytyttämisen
pienemmällä ja nopeammalla aloituspanoksella, lisää savupiipun korkeutta
mikäli mahdollista.
• Liesituulettimen tai muun laitteen aiheuttama alipaine huoneistossa.
Huolehdi riittävän korvausilman saannista.
• Useita tulisijoja käytetään samanaikaisesti. Korjaa rakennus vastaamaan
vaatimuksia.
• Tuhkalaatikko on täynnä. Tyhjennä tuhkalaatikko.
• Kiukaan savukanavat ovat tukossa. Puhdista kiukaan savukanavat.
• Hormiliitosputki on liian syvällä hormissa. Asenna hormiliitosputki oikein.
Sauna ei lämpene.
• Sauna on liian suuri kiukaan lämmitystehoon nähden (katso kohta 1).
• Saunassa on paljon eristämätöntä seinäpintaa. Tarkistaa rakennuslaatu ja
korjaa vastaamaan vaatimuksia.
• Polttoaine on kosteaa tai muuten heikkolaatuista (kohta 3.3.)
• Hormi vetää huonosti. Tarkistaa koko hormin rakennuslaadun ja sen
vaatimustenmukaisuus.
• Kiukaan savukanavat ovat tukossa (kohta 3.7.).
Kiuaskivet eivät lämpene.
• Sauna on liian pieni kiukaan lämmitystehoon nähden (kohta 1).
• Hormi vetää huonosti. Tarkistaa koko hormin rakennuslaadun ja sen
vaatimustenmukaisuus.
• Polttoaine on kosteaa tai muuten heikkolaatuista (kohta 3.3.)
• Kiukaan savukanavat ovat tukossa (kohta 3.7.).
• Tarkista kiviladonta (kohta 3.4.). Poista kivitilaan kertynyt kivijäte ja liian
pienet kiuaskivet (halkaisija alle 10 cm). Vaihda rapautuneet kivet suuriin
ja ehjiin kiuaskiviin.
Kiuas tuottaa hajua.
• Katso kohta 2.1. ja kohta 3.2.
• Kiuaskiville on sattunut aineita, jotka kuumetessa tuottavat hajua. Poista
aineet tai vaihda tahraantuneet kiuaskivet.
• Kuuma kiuas saattaa korostaa ilmaan sekoittuneita hajuja, jotka eivät
kuitenkaan ole peräisin saunasta tai kiukaasta. Esimerkkejä: maalit, liimat,
lämmitysöljy, mausteet. Löydä ja poista hajun lähde.
4. Takuuehdot
Valmistaja antaa saunakiukaalle takuun 24 kuukautta kuittiin merkitystä
ostopäivästä lukien.
Takuu koskee valmistusvioista aiheutuvia puutteita. Takuu ei kata kiukaan
käyttölämpötilan ja löylyveden yhteisvaikutuksesta aiheutuvia:
• metallin muodonmuutoksia
• pinnoitteen vikoja
• luukkulasin vikoja.
Vikojen selvitystä sisältävä reklamaatio on lähetettävä sähköpostiosoitteeseen
kontakt@evt.ee tai paperimuodossa osoitteeseen AS Eesti Vanglatööstus,
Kalmistu tee 22, Tallinn, Estonia.
Reklamaatiossa on esitettävä selvitys puutteista ja ilmoitettava kiukaan
sarjanumero. Kiukaan sarjanumero sijaitsee kiukaan alareunassa tulisijaluukun
oikealla puolella ja/tai kiukaan ylälevyssä. Reklamaatioon on liitettävä kuva
vioittuneesta paikasta ja kiukaan ostoasiakirjojen kopiot.
Valmistaja:
AS Eesti Vanglatööstus
Kalmistu tee 22
11216 TALLINNA, VIRO
Puh: +372 677 6700
Faksi: +372 677 6701
www.stoweman.ee

PIRTS KRĀSNS UZSTĀDĪŠANAS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
1. VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA
Stoveman preču klāstā ir dažādas modicējamas pirts krāsnis. Klients var
izvēlēties starp apaļām un kantainām krāsnīm. Krāsnij var izmantot durvju vērtni no
karstumizturīga stikla vai metāla (M). Krāsni var kurināt no pirts telpas vai blakus
telpas, ja krāsnij ir pagarināta kurtuve (LS).
Iegādātās pirts krāsns ekspluatācijas īpašību deklarācija ir lietošanas
instrukcijas pielikumā.
Izvēlieties krāsni ar pirts telpai piemērotu jaudu. Krāsns tehniskajos datos ir norādīta
pirts telpas kubatūra, kādai ir piemērota šī krāsns.
Lai izvēlētos krāsni ar pareizo jaudu, jāievēro, ka nesiltinātas sienas un griesti
(piemēram, ķieģeļu, stikla, akmens un betona virsmas) palielina krāsnij uzstādītās
jaudas prasības.
Piemērotas krāsns izvēlē jums var palīdzēt pārdevējs vai mūsu ražotnes pārstāvis.
Arī mūsu mājas lapā www.stoveman.ee ir pieejams palīgs krāsns izvēlē http://www.
stoveman.ee/kerise-valimine/
1.1. Krāsns daļas (skat. 1. attēlu)
1 - Ceri (neietilpst komplektā)
2 - tērauda režģis
3 - lūka tīrīšanai
4 - dūmgāzu izplūdes caurule savienošanai ar skursteni
5 - korpuss
6 - kurtuves durvis
7 - durvju vērtne no stikla (var būt arī no metāla)
8 - pelnu kaste
9 - kurtuves pagarinājums uzstādīšanai caur sienu (LS modeļi)
10 - pelnu reste
Tips Stoveman 13
Modeļi 13R; 13R-M; 13; 13-M; 13R-LS; 13R-M-LS; 13-M-LS; 13-LS
Apkures jauda pirts telpā 15,4 kW
Pirts telpas kubatūra 6m³–13m³
Kurināmais materiāls Līdz 30 cm garas pagales
Kurināmā daudzums 3,6kg+2,3kg+2,3kg
Nepieciešamā vilkme 12 Pa
Temperatūras klase T600
Krāsns dūmvada iekšējais diametrs 115 mm
Minimālais attālums līdz uzliesmojošiem materiāliem:
no sāniem
no akmeņiem līdz griestiem
no aizmugures
no priekšpuses (no kurtuves durvīm)
190 mm
1140 mm
250 mm
900 mm
Oglekļa dioksīda izmeši 13 % ja satur O2 0,59 %
Efektivitāte 67 %
No kurtuves izplūstošo dūmgāzu temperatūra + 430 °C
Svars bez ceriem 52 kg / LS 63 kg
Ceru svars 90kg–110kg
Ceru diametrs 10cm–15cm
Ventilācijas lūku minimālais šķērsgriezums 7850 mm²
Dūmvada minimālais šķērsgriezums 10200 mm²
Kurtuves sienu un griestu biezums 5 mm
Pelnu durtiņu atvērums pēc iekurināšanas līdz 10 mm
Radīto dūmgāzu masa 13,3 g/s
1. tabula Krāsns tehniskie dati
1. attēls Krāsns daļas
LV

2. Norādījumi krāsns uzstādīšanai
2.1. Pirms uzstādīšanas
Pirmo reizi kurinot krāsni, to ieteicams darīt ārā un bez ceriem, jo krāsns korpusa
siltumizturīgā krāsa pilnībā sacietē un nepatīkamā smaka izgaro tikai pēc
krāsns izkurināšanas. Līdz tam ir jācenšas nesaskrāpēt krāsns metāla daļas. Ja
nepieciešams radīt lielāku gaisa vilkmi, pievienojiet krāsnij dūmvadu.
Pirms krāsns uzstādīšanas pārliecinieties, vai esat ievērojis visus norādītos
drošības attālumus. Prasībās norādītajos attālumos nedrīkst atrasties elektriskās
ierīces, kabeļi vai ugunsnedroši materiāli. Uzstādot krāsni, jārēķinās arī ar
dūmvada drošības prasībām!
• Uzstādot krāsni, jāseko visām attiecīgajām vietējām un Eiropas Savienībā
spēkā esošajām normām un standartiem. Krāsns ir piemērota savienošanai
ar kopējo dūmvadu, ja ir izpildītas krāsns lietošanai noteiktās prasības.
Skurstenim ar kopējo dūmvadu jābūt projektētam un būvētam, rēķinoties ar
visiem dūmvadam pievienoto apkures ierīču noteikumiem un to iespējamo
vienlaicīgo lietošanu.
• Sīkāku informāciju par ugunsdrošības noteikumiem var iegūt no vietējiem
ugunsdrošības dienestiem un attiecīgo uzraugošo iestāžu pārstāvjiem.
• Krāsni ir jāuzstāda tā, lai būtu nodrošināta piekļuve krāsns dūmvada un
skursteņa tīrīšanai.
2.2. Pirts telpas ventilācija
Pirts telpā var ierīkot dabīgo vai mehānisko piespiedu ventilāciju.
Dabīgajai ventilācijai var būt divi varianti:
1) Svaigā gaisa ieplūdes lūka atrodas pie krāsns tuvāk grīdai, un izplūdes lūka
atrodas pēc iespējas tālāk no krāsns tuvāk griestiem.
2) Svaigā gaisa ieplūdes lūku ierīko pie krāsns apm. 500 mm no ceru augšējā
līmeņa, un izplūdes lūkas ierīko pēc iespējas tālāk no ceriem tā, lai galvenā
izplūdes lūka atrodas par 50–100 mm augstāk no grīdas, un regulēšanas
lūka pievienota tam pašam kanālam zem griestiem.
Ieplūdes lūkas/lūku restes ierīko tā, lai tās netraucētu nepieciešamā gaisa
daudzuma ieplūdei.
Mehāniskās piespiedu ventilācijas ventilatori var radīt problēmas.
Piespiedu ventilācijas projektēšanu un ierīkošanu ir jāveic atbilstoši kvalicētiem
speciālistiem.
2.3. Grīdas aizsardzība (skat. 2. attēlu)
NB! Stoveman krāsns ir piemērota uzstādīšanai tikai uz neuzliesmojoša un
karstumizturīga grīdas materiāla vai atbilstošas pamatnes.
A. Betona grīda bez plātnēm.
Ja betona slānis ir vismaz 60 mm biezs, tad krāsni drīkst uzstādīt tieši uz betona
bez papildu drošības līdzekļiem. Pārliecinieties, vai zem krāsns esošajā betonā
nav ierīkoti elektriskie kabeļi vai ūdens caurules.
B. Plātņu grīda un grīda no ugunsnedrošiem materiāliem.
Plātņu grīdu maisījumi un java, kā arī zem plātnēm izmantotie ūdensdrošie
materiāli nevar izturēt krāsns izstaroto siltumu. Aizsargājiet grīdu ar akmens
plāksnēm vai siltumizolācijas plāksnēm no metāla. Ja grīda pie krāsns ir no
uzliesmojoša materiāla, jāieklāj neuzliesmojošs aizsardzības slānis.
Grīdai, uz kuras uzstāda krāsni, ir jāiztur uz krāsns kājām radītais spiediens kopā
ar akmeņiem un dūmvadu. Ja esošā grīda nevar izturēt krāsns radīto svaru, var
izmantot palīglīdzekļus, piemēram, ieklāt slodzi sadalošu plāksni.
2.4. Drošības attālumi līdz uzliesmojošiem materiāliem
(skat. 3. attēlu)
Drošības attālumi attiecas uz krāsni, kas ir piepildīta ar ceriem.
- Griesti Minimālais drošības attālums no ceru līmeņa līdz griestiem ir 1140 mm.
-Sienas, soli, durvis, apmales un lāvas no viegli uzliesmojoša materiāla.
Minimālais drošības attālums no ugunsnedrošiem materiāliem:
• no sāniem 190 mm;
• no aizmugures 250 mm;
• no priekšpuses (no kurtuves durvīm) 900 mm
- Akmens sienas (KS). Ja gaiss cirkulē gar krāsns priekšpusi un
vienu sānu, tad starp krāsni un sānu sienām ir ieteicams
atstāt vismaz 50 mm gaisa spraugu.
2.5. Dūmvada pievienošana krāsnij
Stoveman krāsnīm dūmgāzu izvads atrodas kurtuves griestos. Dūmvadu
pievieno krāsnij ar prasībām atbilstošu cauruļu savienojumu (temperatūras
klase T600), kura iekšējais diametrs ir vismaz 115(+2)mm. Veidojot savienojumu
ar dūmvadu, jāievēro, lai skursteņa izejas atveres virzienā neviens savienojums
nebūtu tādā leņķī, kas varētu traucēt dūmgāzu izvadi.
- Uzlieciet savienojumu uz krāsns dūmgāzu izvades vietas un pārliecinieties, vai
tas cieši pieguļ.
- Izveidojiet savienojumu ar ugunsdrošā dūmvada atveri.
- Iebīdiet krāsni vietā.
NB! Netraucējiet dūmvadā esošo vilkmi, bīdot savienojuma caurules galu pārāk
dziļi dūmvadā. Ja nepieciešams, saīsiniet savienojuma caurules galu.
- Noblīvējiet savienojuma caurules un ugunsdrošā dūmvada savienojumu,
piemēram, ar ugunsdrošu minerālvati. Pārliecinieties, vai viss dūmvads ir cieši
noblīvēts. Ja nepieciešams, izmantojiet vēl ugunsdrošo minerālvati.
Krāsns un dūmvada savienojums ir jāpārbauda personai ar atbilstošu
kvalikāciju.
2.6. No citas telpas kurināmas krāsns uzstādīšana
(skat. 4. attēlu)
Krāsni uzstāda betona vai ķieģeļu sienā esošā atverē. Atveres ieteicamie izmēri:
Augstums H 445 mm
Platums L 260 mm
Biezums/dziļums P 140 mm
Ja grīda pie kurtuves durvīm ir no uzliesmojoša materiāla, tad uz grīdas ir
jāizklāj aizsardzības slānis.
3. Norādījumi krāsns lietošanai
Uzmanīgi izlasiet lietošanas norādījumus.
3.1. Brīdinājumi
• Cilvēka ķermeņa tieša saskare ar sakarsētiem krāsns akmeņiem vai citām
krāsns daļām ir bīstama cilvēka veselībai.
• Nekad neuzmetiet garu, ja kāds atrodas krāsns tiešā tuvumā, jo karstais
tvaiks var radīt apdegumus.
• Uzmetot garu, neizmantojiet jūras ūdeni.
3.2. Krāsns sagatavošana lietošanai
Pirmo iekurināšanu ieteicams veikt ārā saskaņā ar 2.1. punktu. Ja krāsni
nav iespējams iekurināt ārā, tad jau uzstādītu krāsni pirmo reizi ir jākurina
labi ventilētā pirts telpā. Šādā gadījumā. piedegot krāsai, sākotnēji pirts telpā
radīsies ļoti daudz dūmu. Krāsns ir jākurina ar pusi no kurināmā materiāla
apjoma, līdz krāsa kurtuves ārpusē kļūst pilnībā matēta un vairs nedūmo.
3.3. Kurināmais materiāls
Krāsns kurināšanai ir piemērotas sausas pagales ar mitruma saturu līdz 16 %.
Koksnes mitrums ietekmē degšanu un krāsns lietderības koecientu. Dažāda
veida koksnēm ir atšķirīga siltumspēja. Iekurt uguni var ar bērza tāsi, sausu avīzi
vai īpaši šim nolūkam paredzētu cietu materiālu (piemēram, sauso spirtu).
Krāsni nedrīkst kurināt ar šādiem materiāliem:
- materiāli ar augstu degšanas temperatūru (piemēram, skaidu plates, plastmasa,
ogles, briketes, koksnes granulas un tml.);
- krāsota vai impregnēta koksne;
- atkritumi (piemēram, plēve, tekstils, āda, gumija, vienreizlietojamās
autiņbiksītes);
- dārza atkritumi (piemēram, siens, lapas);
- šķidrais kurināmais un ar to pārlieti materiāli.
3.4. Ceri
Vispiemērotākie ceri ir ar diametru 10–15 cm. Kā cerus ieteicams izmantot
tikai speciāli šim mērķim paredzētus akmeņus. Pirms kraujat akmeņus krāsnī,
nomazgājiet no tiem putekļus.
Ceru klāšana:
1. Izmantojiet cerus, kurus var ielikt starp tērauda režģi un krāsns korpusu.
2. Salieciet akmeņus vienmērīgā slānī starp krāsns korpusu un tērauda režģi
tā, lai krāsns korpuss ir nosegts. To krāsns korpusa daļu, kas nav pārklātas ar
akmeņiem, izstarotais siltums var izraisīt apkārtējo priekšmetu sasilšanu līdz
bīstamai temperatūrai pat tālāk par norādītajiem drošības attālumiem.
3. Piepildiet režģa augšējo daļu un pārklājiet korpusu ar akmeņiem. Nesakrāmējiet
uz krāsns augstu akmens kaudzi. Pārliecinieties, ka tad, kad esat salicis visus
akmeņus, neviens no tiem nenoripos no krāsns.

3. attēls Drošības attālumi
3.5. Krāsns kurināšana
Pirms krāsns iekurināšanas pārliecinieties, vai pirtī un pie krāsns neatrodas
nepiederoši priekšmeti, kas novietoti tuvāk par norādītajiem drošības attālumiem.
1. Iztukšojiet pelnu kasti.
2. Pārliecinieties, vai nav traucēta ventilācija vai gaisa padeve degšanai.
3. Lielākās pagales novietojiet kurtuves apakšējā daļā, mazākās pa virsu. Starpā atstājiet
pietiekami daudz vietas sadedzināšanai vajadzīgā gaisa plūsmai. Izmantojiet pagales, kuru
diametrs ir 8–12 cm (iekurinot, ievērojiet vajadzīgo kurināmā daudzumu – skat. 1. tabulu).
LS krāsnis:
Novietojiet malku uz kurtuves dziļākajā daļā esošās restes. Nededziniet kurtuvē tādu malku,
kas aizņem kurtuvi visā tās garumā. Neizmantojiet ļoti garas pagales pat tad, ja varat tās
ielikt kurtuvē visā garumā (skat. 5. zīmējumu).
4. Krāsns sākotnējam kurināmā daudzumam (iekuram) ieteicams izmantot mazākus
un vieglāk aizdedzināmus materiālus, kas ir gaisīgāki un vieglāki, salīdzinot ar parasto
kurināmo. Īpaši svarīgi to ir ievērot sliktos laikapstākļos, kad ir samazināta vilkme un
ieteicamais sākotnējais kurināmā daudzums ir 1/3 no normas (1. tabula), pagaļu diametrs
3–5 cm.
Novietojiet iekuru uz malkas. Ja uguni iekur uz malkas, izdalās mazāk dūmgāzes un
degšana ir kvalitatīvāka.
5. Aizdedziniet iekuru un aizveriet durtiņas. NB! Krāsni nav paredzēts kurināt ar atvērtām
durtiņām. Durtiņas var būt atvērtas iekurot, pievienojot kurināmo un tīrot krāsni no kurināmā
atlikumiem. Atlikušajā laikā durtiņām ir jābūt aizvērtām. Vilkmi var regulēt, mainot pelnu
kastes (atveres) stāvokli.
NB! Krāsni kurinot, rokturi uzkarst. Durtiņu un pelnu kastes atvēršanai un aizvēršanai
izmantojiet komplektā esošos karstumizturīgos roku sargus. Iekuršanai ieteicams
atvērt pelnu kasti līdz 40 mm. Kad materiāls ir iekūries, pelnu kasti ir jāpabīda tā, lai attālums
starp kastes priekšējo daļu un kurtuves sienu būtu 3 mm – 10 mm atkarībā no vilkmes.
- Radot pārāk spēcīgu vilkmi, pastāv briesmas, ka kurtuvē vēl pilnīgi nesadegušās daļas
nonāks apkārtējā vidē un izraisīs ugunsgrēku, kā arī vides piesārņojumu. Pārāk intensīva
degšana savukārt var izraisīt krāsns pārkāršanu.
- Ja pirts telpa ir izkurināta pietiekami karsta un ir laiks doties pirtī, tad pelnu kasti var aizvērt,
lai samazinātu liesmu intensitāti un taupītu malku.
6. Ja ogles sāk nodzist, pievienojiet kurtuvē vēl malku ar diametru 12-15 cm (pievienojot
pagales, ievērojiet daudzumu, kas norādīts 1. tabulā).
NB! Ilgstoša, intensīva kurināšana palielina ugunsgrēka rašanās risku.
Pārlieka kurināšana jeb pārkurināšana (piemēram, vairāki maksimālie kurināmā apjomi pēc
kārtas) izraisa krāsns un skursteņa pārkaršanu. Pārkaršana saīsina krāsns kalpošanas
ilgumu un var izraisīt ugunsgrēku.
Rēķinieties ar to, ka pirts temperatūra, kas pārsniedz 100 °C, var būt bīstama gan saunai,
gan arī saunā gājēju veselībai. Ja nepieciešams, ļaujiet krāsnij, skurstenim un pirts telpai
atdzist.
3.6. Ūdens gara uzmešanai
Gara uzmešanai izmanto tikai tīru saldūdeni. Ūdenim ir jābūt pietiekami kvalitatīvam, jo,
izmantojot sāls, kaļķa, dzelzs vai humusa savienojumus saturošu ūdeni, krāsns var sākt
priekšlaicīgi rūsēt. Rūsa radīsies īpaši ātri, ja izmantosies jūras ūdeni.
NB! Uz ceriem nedrīkst liet jūras ūdeni!
Gara uzmešanai ir piemērots šāds ūdens:
• humusa saturs <12 mg/litrā;
• dzelzs saturs <0,2 mg/litrā;
• kalcija saturs <100 mg/litrā;
• mangāna saturs <0,05 mg/litrā.
Uzmetiet ūdeni uz ceriem, bet nepieļaujiet ūdens nokļūšanu kurtuvē vai skursteņa metāla
daļās.
4. attēls
5. attēls
2. attēls Grīdas
aizsardzība

3.7. Apkope
NB! Krāsni ir aizliegts pārveidot, to nesaskaņojot ar ražotāju.
Krāsns
- Krāsns pelnu kasti ir jāiztīra pirms katras kurināšanas reizes, jo tā nodrošina
vilkmes regulēšanu, un degšanai vajadzīgais gaiss var pietiekami atdzesināt
pelnu resti, tā palielinot restes lietošanas ilgumu.
- Krāsns dūmu kanālos sakrājas sodrēji un pelni, kurus caur tīrīšanas atveri un
kurtuvi ir periodiski jāiztīra.
- Ceri temperatūras svārstību ietekmē saplīst, tādēļ vismaz reizi gadā tos ir
ieteicams pārkrāmēt (ja pirti izmantojat ļoti bieži, tad pat biežāk nekā reizi
gadā). Visi akmeņi ir jāizņem no krāsns un saplīsušie akmeņi ir jāaizvieto ar
jauniem.
- Periodiski, vismaz ik pēc katras 20 krāsns kurināšanas reizes, ir jānotīra
kurtuves sildāmās virsmas.
Skurstenis
- Skursteni un savienojuma caurules ir jātīra regulāri vismaz reizi gadā un katru
reizi pēc tam, kad krāsns nav ilgāku laiku (trīs mēnešus un ilgāk) izmantota.
- Skurstenī var aizdegties sodrēji, kas tur sakrājas nepilnīgas sadegšanas
dēļ vai skursteņa neregulāras tīrīšanas dēļ. Ja skurstenī aizdegas sodrēji,
jārīkojas šādi:
1. Aizveriet pelnu durtiņas, krāsns durtiņas un šīberi (ja šīberis ir uzstādīts).
2. Sazinieties ar vietējo glābšanas dienestu.
3. Nedzēsiet uguni ar ūdeni.
4. Pēc tam, kad skurstenī ir aizdegušies sodrēji, skursteņslauķim ir jāpār-
bauda krāsns, krāsns un dūmvada savienojuma caurules un skurstenis.
3.8. Iespējamās problēmas un to risināšana
Dūmvadā nav vilkmes. Pirtī nāk iekšā dūmi.
• Cauruļu savienojumos ir radušās noplūdes. Atrodiet noplūdes vietas un
noblīvējiet tās.
• Ķieģeļu dūmvads ir auksts, un tajā nav vilkmes. Iekuram izmantojiet mazākus
materiālus, kas ātrāk aizdegas. Ja iespējams, izbūvējiet garāku skursteni.
• Vilkmes ventilatora vai citas ierīces dēļ telpā ir zemspiediens. Nodrošiniet
pietiekamu gaisa daudzumu.
• Vienlaicīgi tiek izmantotas vairākas kurtuves. Pārveidojiet būvi atbilstoši
prasībām.
• Pelnu kaste ir pilna. Iztukšojiet pelnu kasti.
• Ir aizsprostojušies krāsns dūmvadi. Iztīriet krāsns dūmvadus.
• Caurule ir ievietota pārāk dziļi dūmvadā. Ievietojiet cauruli pareizi.
Pirts nesakarst.
• Pirts ir neatbilstoši liela krāsns apkures jaudai (1. punkts).
• Pirtij ir liela, nesiltināta siena. Pārbaudiet būves kvalitāti un pārveidojiet to
atbilstoši prasībām.
• Kurināmais materiāls ir mitrs vai citā veidā nekvalitatīvs (3.3. punkts).
• Dūmvadā nav vajadzīgās vilkmes. Pārbaudiet visa dūmvada atbilstību
prasībām.
• Ir aizsprostojušies krāsns dūmvadi (3.7. punkts).
Ceri nesakarst.
• Krāsns apkures jauda ir pārāk liela pirts telpai (1. punkts).
• Dūmvadā nav vajadzīgās vilkmes. Pārbaudiet visa dūmvada atbilstību
prasībām.
• Kurināmais materiāls ir mitrs vai citā veidā nekvalitatīvs (3.3. punkts).
• Ir aizsprostojušies krāsns dūmvadi (3.7. punkts).
• Pārbaudiet akmeņu izvietojumu (3.4. punkts). Izņemiet no režģa mazus
akmens gabaliņus un akmeņus, kuru diametrs ir mazāks par 10 cm.
Aizvietojiet saplīsušos akmeņus ar jauniem, nesabojātiem akmeņiem.
Ceri izdala smaku/smaržu.
• Skat. 2.1. un 3.2. punktu.
• Uz ceriem ir nokļuvušas vielas, kas sakarstot izdala smaku/smaržu. Notīriet
netīros cerus vai aizvietojiet tos ar jauniem.
• Karsta krāsns var pastiprināt smakas/smaržas, kas sajaukušās ar gaisu, bet
kuras neizdala pirts vai pati krāsns. Piemēri: krāsa, līme, eļļa, garšvielas.
Atrodiet un likvidējiet smakas/smaržas avotu.
4. Garantijas noteikumi
Uzrādot pirkuma čeku, pirts krāsnij 24 mēnešus no pirkšanas datuma ir
spēkā ražotāja garantija.
Garantija attiecas uz defektiem, kas radušies ražošanas kļūdu dēļ. Garantija
neattiecas uz krāsns temperatūras un ūdens ietekmē radītām izmaiņām, kas
saistītas ar:
• metāla deformāciju;
• virsmas pārklājumu;
• durvju stikliņu.
Pretenzijas vēstuli ar defekta aprakstu sūtiet uz e-pasta adresi kontakt@evt.
ee vai papīra formā uz adresi AS Eesti Vanglatööstus, Kalmistu tee 22, Tallina,
Igaunija.
Pretenzijas vēstulē jāapraksta defekts un jānorāda krāsns sērijas numurs. Krāsns
sērijas numurs atrodas uz režģa apakšējās apmales pa labi no kurtuves durtiņām
un/vai uz kurtuves griestu plāksnes. Pretenzijai jāpievieno fotogrāja, kurā var
redzēt defekta vietu, un kopijas no krāsns pirkšanas dokumenta.
Ražotājs:
A/S “Eesti Vanglatööstus”
Kalmistu tee 22
11216 TALLINA, IGAUNIJA
Tālr.: +372 677 6700
Fakss: +372 677 6701
www.stoweman.ee
This manual suits for next models
8
Table of contents
Languages:
Other Stoveman Heater manuals
Popular Heater manuals by other brands

Toyotomi
Toyotomi Zibro RS-220 operating manual

Perel
Perel TC78007 user manual

Qlima
Qlima SRE3430C-2 operating manual

Vortice
Vortice SCALDATUTTO DUEMILA Instruction booklet

Claudgen
Claudgen HE6502 Installation, operation and maintenance instructions

Fondital
Fondital IST 03 F 014 - 02 Installation and maintenance manual